man ir teorija, ka aizmirst un mūžam neatcerēties [ka aizmirsts?] var tikai mazsvarīgo. un ir aplami baiļoties par kaut kā aizmiršanu, diespasarg vēl veikt šito-neaizmirst uzskaiti, jo tas ir pirmais solis uz prāta nesakārtotību. vajag tač` filtru, ne? nu lūk, tā īsti uzticēties var tikai tam, kas vai nu nekur nenozūd, vai pēc laika atnāk atpakaļ.
tā sakarā atcerējos, ka jau pirms laba laiciņa biju prātojusi par lietotājvārda nomaiņu, jo ar pašreizējo sen vairs kā nedzīvoju kopā. cik ātri doma uzradās, tik ātri nokūpēja - nevarēju iedomāties, ko lai atbilstošāku liek vietā. izdomājusi reiz biju, bet aizmirsu. tā ik pa brīdim atcerējos, ka jāmaina, bet maināmvārds aizkritis un nerādās.
pirmiņ atminējos. mājiens ar mietu, ka laiks klāt? tā šķiet. tālab nebrīnies, ja kādudien draudziņlistē parādās svešāds vārds. skumji aizmirstu atmiņu vārds, ja nu kas. :)