omg, Artūrs teica, ka tā ir pūce, kas te netālu brēc!!!( bet lab`, vispār reku otrā tūre bildēm. )

hei.
tik pasargdies nedomājiet, ka mums te tīrākais plezīrbrauciens - nekā tāda! pat tagad puikas aizgāja knibināties.
divi gab. no mūsējiem aizdiebuši uz Rīgu, viens gab. uz Rēzekni, kamdēļ esam palikuši četratā. Baigi labi. Pirmkārt jau, mazāk paikas jātaisa.
Šodien cēlāmies tūliņ pēc astoņiem un devāmies uz Daugavpili. Gribējām apskatīt centru, baznīckalnu un cietoksni, bet nekas no tā īsti nesanāca, jo lija lietus.
Bišku pavazājāmies pa centru, aizgājām uz novadpētniecības un mākslas muzeju, kas bija varen prātīgs lēmuāmiems. Tur uzzinājām par vienas mistiskas baznīciņas esamību Daugavpilī, un pēcāk tās meklēšana izrādījās teju vai interesantākā pasākuma daļa. Par visu gan pēc kārtas.
Vēl pirms muzeja sapirkām paiku tirgū un lielajā maksimā. Pēc muzeja devāmies ēdiena meklējumos. Turpināja līt. vēl nopirkām saldējumu un 5l kolas, un tad braucām uz Depo, kas mums izrādījās kā medusmaize - siltums un daudzdaudz visādu instrumentu, pigmentu, līmju utt. khekhe, atraduši īsto publiku, kuru ielaist Depo.. raitā solī savu pusotru stundu tur novandījāmies.
un tad devāmies meklēt baznīciņu [vispirms gan bija padomā cietoksnis, bet tur viss bija ciet + brauksim turp vēlreiz, kad būs labāks laiks un ar Toma senci, jo viņš kā jau vēstures fanāts zinās interesantas lietas pastāstīt].
atrast baznīciņu nemaz nebija tik viegli, cik mums to iestāstīja muzeja darbiniece. bez kartes gan vandījāmies, bet ar vietējo palīdzību pēc savas stundas riņķošanas to atradām. neparasta. guļbūve, bez naglām, krāšņa. un dīvainā kārtā ne kā kultūras piemineklis.
rīt ielikšu bildi, jo tagad dikti nāk miegs un baidos, ka vai tik nebūšu bišķiņ apaukstējusies - galva dulna un drebulis. labi, ka Toms iekurināja krāsni.
rīt jau astoņos augšā.