pastāstīš, kā mums šodien mācībiestādē gāja, jo kopumā tīri lustīgi sanāca.
pirmkārt, biju spiesta nekavēt pirmo lekciju, jo tā zīmēšana un iepriekšējā dienā puskursam nosolījos sarūpēt a2 vatmani iz Baltijas Papīra. akurāt desmitos un piecās, kā tam bij` arī jābūt, piezemējos piektā stāva apartamentos. viss kārtībā.
tad pusdienas. pēcāk aizčāpojām pēc rūjienas saldējuma.
tad bija jābūt otrai lekcijai, bet pasniedzēja izdomāja atkratīties no mums, bet desas ta` tādas, ka uz pēdējo lekciju tieši jāaizdodas, jo ieskaite. gājām skolas pagalma saulītē uz betoniem sēdēt un skaļi komentēt pierakstus. tas ir, piežmiedzu Jāni, lai viņš stāsta mums, jo pieredze kaut kā rāda, ka tā par visiem kopā var iemācīties/izprast.
šitais meitens tikmēr izdomāja, ka mūžību nav klasītes lēkājis. par visiem atradās kriksis krīta un ogle. ai. bet šitā tak bija vidusskolas maija brīvstundās. lēkājām klasītes un mēģinājām ko iegaumēt par betona maisījumu īpašībām, sulfātspirtšķīdeņiem uc organiskajiem plastifikatoriem. nājs!
pasākums vainagojās ar apziņu, ka pārbaudes darbiņš uzrakstīts ja ne ļoti labi, tad pieklājīgi. houhou!
bet tagad 2l aukstas kolas, paprikas maizītes un tūliņ, tūliņ jau hokejs. šonedēļ mācības galā.