jāiet vannā un izglītības vārdā jāņem līdzi polihromijas pieraksti.

kruts rīts. divatā ar kaķi jandalējāmies. sāku ar Noru Bumbieri [nu lab, vispār jau ar Lapčēnoka "Zied ievas Siguldā" :D], bet atskārtu, ka nebūs lāgā, jo tā jau nevar brokastu aizēst - jādzied līdzi tak. pārgāju uz Edgaru Liepiņu.
yo!

kulinārie prieciņi. sadomāju virpināties ap plīti, jo tā nepierasti, ka pirmdienas vakars brīvs.
pirmkārt,
pie visiem konditoriskajiem brīnumiem miksera putotāju nozelēšana ir viens no gaidītākajiem mirkļiem.
otrkārt,
nebūtu nākusi par sliktu šokolāde. nu lūk, un izrādās, ka mājās tāds brīnums kā piena šokolāde ar piparmētrām un kraukšķīgiem karameļgabaliņiem iekšā.
treškārt,
tīrā fantastika, ne šokolāde, vai ne, bet tā netieši novirzīja domas uz biškucīt siltākiem laikiem.

un tagad gribas vai nu svaigo piparmētru putukrējumu ar upeņu-mandeļu kūku
vai arī to pašu piparmētrtēju ar pienu.
drīz jau būs.
tik neapbambāļoties!

čau, minkaz, šodien esmu satriecoši jauka un pieļaujama. runāju arī.

pamanījos pārspļaut sākotnējās ieceres un sagadīšanās pēc sanākuši nejaukākie cepumi kādi līdz šim ēsti.( reku būs ļaunuma recepte tā, lai arī Pēteris varētu Astrai tādus sacept, hehe )