šodien bija tik daudz kursabiedru saradušies uz lekciju, ka teju vai ar katru varāja paspēt izpļāpāties. tiesa, vienīgā saruna, ko man nācās piedzīvot, skanēja apmēram šādi:
- redzēju tevi sapnī.
- voāh, forši, ko darīju?
- ...

uuun sāk parādīties zināma bijība pret mācībiestādes ēdnīcu. reiz saņēmos apmeklēt turieni un biešu zupīņ it nemaz nelika vilties. nu lūk, vakar devos tās meklējumos, diemžēl bez panākumiem, tālab bija jāizvēlas viena no divām jocīgajām zupām. saimnieces ij apstāstīja, kas tās tādas ir, kas sastāvā, ij pēc lūguma iesmēla tā, lai mazāk gaļas un nepažēloja krējumiņu. hahā, un gaļas "neesamība" samazināja cenu līdz 50 santīmiem.