tātad, bija jau laiks labi patālu aizlidināt sapni par laulībām ar Mārtiņu Karsumu, tālab bija jāizvēlas jauns upuris. tā nu izdomāju, ka tas būs pirmais gaišmatainais Toms, ko satikšu [re, re - nezināju nevienu![
un tā pirmssvētku dienā ar 17. trolejbusu devos purvciema virzienā, un tur viņš bija. divarpus metru attālumā. kopā ar divām čalojošām meitenēm, apspiežot mulsi sasarkušos vaigus, lai tik jaunās lēdijas nepamanītu viņa satraukumu. pētīju šo trijotni no sev nolemtās trolejbuspagarinājumasavienojumvietas. vaicāsi, sak`, kā gan varēju zināt, ka tas viņš? viena no jaunkundzēm nodevīgā kārtā pastiepās pretim aizsvīdušajam transporta logam un uzšņāpa "Toms + Elva = ♥".
tā izpalika mans trīspadsmitgadīgais Toms ar blondajām matu lēkšķēm un pelēkajām acēm.
starpcitu, ja par Karsumu [kā iesāku, tā jāpabeidz!] - populārzinātinskajā žurnālā "Ieva" bija neliela intervija ar viņa māmiņu un, re kā!, viņa pārdodot zoodārzā biļetes. :)