bez koķetērijas.
jušanās kā pirms svētkiem, jo kakls iesāpējies, balss brauc uz leju, runājot forši rezonē un dudina, un, jā, rīt jau varu pamosties kā čukstošs zvērs. Zinu jau, ka tā nedrīkst, bet tā labāk. Jo tad domas vienkāršojas un noīsinas līdz tādam tekstam, ko var pateikt mirklim līdz nākamajai klepus/rīstīšanās lēkmei. Drīkstēšu ne-ru-nāt. Paklusēt. Cik labpatiktos no rimtas "saklusēšanās" vien pārtikt.
Tik tā dziedāšan`. Ar to tās jūtas dalītākas.

un mīnusi, nāciet, ak, nāciet.

ou, sirds pamira - Ernests Gulbis Spēlmaņu Naktī, hehe.