domāju un izdomāju, ka atceros par 18.11.09, kur tas gadījās. tak pareiz` - braucām uz Izvaltu! Ir tāda vieta Krāslavas rajonā. plānā bija "nu-tur-bišķi-padziedāt-un-nospēlēt-dančus-45minūšu-programmu", taču tā vietā, ieejot vietējās skolas zālē, mūs sagaidīja pa visu zāli klāti gari galdi, vidū atstāta rūme deju placim - teju vai kā trīs dienu kāzām. [nepārspīlēju!] un daudz rosīgu kundžu, kas vēl steidz rosola bļodiņas ar pētersīļiem izkruzuļot. Izrādās - tas pie viņiem tā pieņemts, ka uz svētkiem viss pagasts sanāk un kopā svin. ļoti nopietni svin.
Saņēmām konkrētas norādes, kurus prominentos ļautiņus pilnīgi noteikti vajag pacelt uz dančiem, un ļembasts varēja sākties. bet tas viņu mācītājs, tas viņu mācītājs..!! hohō, varens vīrs! ja arī pagastvecis tur bija uz vietas, ap viņu tā īsti dzīve negriezās visriņķi. atšķirībā no baznīckunga. [jā, ja kādreiz izdomāšu precēties, viņu par laulātāju ņemtu :D] nu lūk, tā vide tur tāda, it kā laika mašīnā iekāpts.
dančus norāvām slapjām mugurām, tikām pa pieciem lāgiem paēdināti/pārēdināti [un vēl līdzi iedots], vietējie vīrieši pieteicās staipīt mūsu instrumentus, tālab programma iestiepās.. nez, 2,5h? varbūt. tādās vietās laika nav. kad nekā nav, nav arī ko skaitīt.
ja gadās padzirdēt, ka Izvaltā balle, brauciet turp. klīstot leģendas. neapšaubu, ka varētu būt nepamatotas.

21. autobuss virzījās no Āgenskalna centra virzienā, kad vakara tumsā to pie Uzvaras pieminekļa apturēja RS kontrole. Meitene, turpinādama lasīt grāmatu, pasniedza piečuku, un ar jaunu sparu ieurbās fen šui gudrību izzināšanā.