aizdomājos par visādām loģikas ķēdītēm un jā, nonācu pie secinājuma, ka šitie-te-divi-gadi-ko-līdz-šim-gribēju-izmēzt-iz-dzīves, tomēr ir bijuši īsti vietā. par mācībām runājot.
it kā jau tālajā 2008. biju pamatīgi pavilkusies, it kā lieta ietu no rokas, bet nevar saprast, uz ko tālāk specializēties.
1) akmens nebūs, kaut kā nepavilka ne tā smaržas, nekas. neko neizsakoša matērija. cancel.
2) metāls nebūs, jo nav iepazīšanās prakses, turklāt lekcijas - ne pa kam nederīgas, tāda ne pārāk ieinteresēta atsēdēšana ij no studentu, ij pasniedzējas puses. cancel.
3) koks. šo jāāā, tač` kas var būt tīkamāks, vai ne, un ņēmusies ar to arī esmu jau kopš bērna kājas [reku uzskatāms piemērs, ha :D], bet nu.. patika vēl negalvo, ka ir arī sajēga un dotības. turklāt pēcāk kokgriešana pie Straustiņa, kurš man kā cilvēks nepatīk. nepatīk un viss - ir tāda kategorija. kaut vai izstiepies un sašķīsti pa skaidām, bet nepatīk.
4) polihromija. lai kā nokaitināja, lai kā kāpināja manu pacietību, bet tomēr gandarījums par paveikto bija, so, šis jau varētu būt variants. [un koks ta` arī turpat vien ir!] no otras puses - polihromiķu ir daudz. okēj, viņi paši vēl dalās sīkāk, bet tomēr. vai polihromiju izvēlēties tikai tāpēc, ka bail koku celt?

nu lūk, kaut kā šādi domāju 2008. gadā. nepaguvu izvēlēties specializāciju un notinu makšķeri.
2010. gads. jau pati sev likos bezcerīgs gadījums, kuram āmen klāt, līdz tomēr lēni un pamatīgi gruntēto sapni par iespējamo atgriešanos īstenoju. un vēl - īsti nezinu gan, kurā brīdī pār mani nāca pārliecība, ka, ja nevar starp diviem izvēlēties, tad jāņem trešais, bet eku reku tā draud piepildīties.

jauns kurss, jauni studijbiedri, pa kādam jaunam pasniedzējam, + JAUNA PRAKSE (!!!). metāls.
lai nu ko, bet patiku pret metālu un ņemšanos ar to nebiju gaidījusi. :)

bet tagad - kartona sagāda maketiem un hokēēējs!