Vakarvakars/nakts itin droši var pretendēt uz epikas statusu - tomēr meitišķrunas ir visai jestra padarīšana. Ap trijiem devāmies gulēt un izdomājām, ka jāguļ vienā gultā - gudri, par to nešaubos. :D Ārā padsmit grādu, istabā vēl vairāk, tāpēc vienā brīdī sadalījāmies un sirojām uz citu istabu dīvānā gulēt. Taujāju pēc erotiskāka naktstērpa - iedalīja kaut ko satīnveidīgu, kurš krūtis neba nu tur vienuviet, bet tā vien ļauj tām sasniegt Argentīnu un vēl tālākas vietas. Vispār jau fū, vairs nekad neko tādu nepieprasīšu. :D Ar tādu sintētiku jau drīzāk gultā var tā saelektrizēties, ka vai nosisties, kur nu glīši izskatīties [un kurš gan zem segas pēta, m?].
Vēl pēc četriem nebiju aizmigusi, lūkojos ārā pa logu ozola zaros, rīta vējš diezgan ņiprs. Tie parasti ir nemiera vēstneši topošajai dienai.
Pēcāk pamodos no tā, ka šunelis līdzās gulēja. CItkārt arī virsū. Karsti. Labrīt!