Brīnumi notiek! Pēc četru mēnešu "intensīvas" izlūkošanas izdevies atrast kaut kādus nebūt zābaciņus un tos arī iegādāt. Un secinu vien to, ka apavu iepirkšanas princips palicis nemainīgs: vispirms pārsmieties, sak`, cik mīlīgi, tad joka pēc piemērīt, tad traki ieķerties, un tad visubeidzot izdīkt. Ai, miers ar tiem.

Tā ap pussešiem zvanīja tētis un tik vien kā nervozi nobēra, ka, lai taisos, mēs ejam uz teijāteri un āmen. Ēē, uz kādu, kur un kāpēc?? Finālā stāsts par Noru Latvijas Nacionālajā teātrī. Komentēt negribu. Vismaz ne pagaidām. Pārāk cakaina un punktuāla.