Neizmērojams vieglums šobrīd klausīt sen nedzirdēto Takk. It kā klausītu pirmo reizi. Intro skan tiešām kā intro. Filmas ievads. Kur cilvēki nāk pār pļavu uz koncertu, pa kādam sunītim apkārt skraida. Tas tā - lai atcerētos.

Pirms ne pārāk ilga laika pamodos. Sapņoju interesantas lietas. Nepārtraukti pienāca visādas īsziņas, tik nevarēja izsekot tām līdzi. Vēl tur bija Aspazijas bulvāris, jokaini naktscilvēki, gatavošanās mistiskai revolūcijai un sniegu kari.

Jā, un vēl beidzot biju pie ārsta! Nezināju, ka esmu uzvārdā "Ezeriņa". :D