iamtragedy - Post a comment

- Tā ir dīvaina lieta - fiziskais pārākums. Visprimitīvākais spēks, kam nav nekā kopīga ar drosmi un vīrišķību. Revolveris pat kropļa rokā var šo pārākumu uzreiz iznīcināt. Tāds varonis balstās tikai uz kilogramiem un muskuļiem - un tomēr cilvēks jūtas pazemots, sastopoties ar tā brutalitāti. Katrs zina, ka īsta drošsirdība aizsākas kur citur un ka muskuļblāķis, kurš tā dižojas, īstu pārbaudījumu brīdī nožēlojami uzdotu; un tomēr mēs meklējam vājus skaidrojumus un liekas atvainošanās un jūtamies nožēlojami, ja izvairāmies no cīņas un neļaujam sevi pataisīt par kropļiem. Vai tā nav?
(Remarks)