Rīts piedrazots ar tukšumu...
ar tukšīti...

Skumju apātija pārņēmusi šo tukšumo,šo slimīgi klaustrofobisko tukšumu,un nevienam tas nešķiet svarīgi...bija seši no rīta un visi viņi bija sveši : ne viena stunda,ne minūte,ne mirklis nav savējais,BIEDRI mirkli,ierindā lūdzu : nosauciet savu vārdu un uzvārdu...arī to es nezinu.

Vakardiena,amm glīši...Es iepazinos ar diviem burvīgiem cilvēkiem (precēts pāris,kas neatbilst nekādiem mums iesakņotiem russko laiku stanartiem) .Mākslinieki,brīvdomātāji,pirmo sameloju : mākslinieki,lai gan tieši tas,un nekas cits,viņus tik ļoti labi raksturotu,piestāvētu kā necenzēts dolci gabana linu krekls rudzu laukā.Mani aizrāva viņu domas,viņu idejas,un to tik īpašo viņu attiecību moduli un naudas nesvarīgums.MAni aizrāva tas,cik ļoti viņus aizrāva ideja,ka esmu tā izredzētā kam jādodas uz filmu vakaru redzēt 10 sēriju garu "Meistars un Margarita".Tu esi līdzīga Margaritai...meistars,par meistaru,lai runā pats par sevi...Es daudz laika pavadīju ar viņiem : tas bija skaisti,mazliet skaistāk,kā mirklis kas bija skaists.Ja godīgi,tad tā sēžot to visu runājot es aizmirsu,kas notiek apkārt,k man vairs nav svarīgas tās sāpītes,kas piemeklēja pirms tam,man bija svarīgi tā viena diena,tie vieni cilvēki,tā gisotne un aura,un nekas cits,ne rītdiena,ne arī stunda vēlāk nebija svarīga...tā bija diena,kad dzīvoju tikai tam...

Šodien ir rīts,ir sāpīte un mazs kapu tārpiņs,bet ir arī enerģija tā sajūta,tas feelings : you know?!UN neatkarīgi no tā,kas notiksies vai nenotiks jo likteņa sakritības pārsteidz,vienalga vai šodien būs sliktāk via labāk,tie ir viņi,tu un Jūs,kas nekom nedara,kas vienkārši ir,un savādāk nemaz nevar būt...