September 11th, 2026

• 9/11/26 07:02 pm
• Diemžēl vakarnakt nekādi nevarēju aizmigt un šodien piespiedu kārtā nācās doties uz centru, kur ir vienmēr par daudz cilvēku. Parasti šādās dienās cenšos darīt tikai maksimāli mierīgas lietas. Nu, neko.
  
  Atceros, ka naktī dažbrīd mēģināju izštukot kāpēc nesanāk aizmigt, bet pie nekādas prātīgas atbildes nenonācu. Jāatzīst, ka arī pārāk intensīvi šim jautājumam necentos pievērsties, jo intuitīvi sajutu, ka kaut kas aizgājis greizi smadzenēs ar ķīmisko sastāvu. Padzeršu uztura bagātinātāju “stresscontrol” un visam vajadzētu salikties atpakaļ pareizajās vietās.
  
  Diemžēl, tur neko nevar padarīt. Tu, cilvēks, vari darīt visas pareizās lietas uz pasaules, sevi nemitīgi čubināt un izprast, bet tāpat kaut kas ik pa laikam uznāk. Agrāk tas man drausmīgi lika pārdzīvot un katru reizi šķita, ka viss jāsāk pa jaunam. Es gan parasti arī jutu tā tuvošanos. Ķermenis tad paliek tāds stīvāks. Kaut kas sāk sāpēt. Šoreiz uznāca tā negaidīti, bet man šķiet, ka tas tāpēc, ka lielāko daļu lietu šajā bezdarba laikā daru garšļaukus.
  
  Vienmēr atcerēšos, kā oma bērnībā visu laiku teica “tīrība mājās - tīrība prātā”, un arī kā viņa parasti dusmās vienmēr sāka mazgāt dzīvokļa grīdas. Es šo teicienu bieži esmu izmantojusi darba vidē dokumentu pārvaldības optimizēšanai un vēl nez kam, kur nepieciešams motivēt kolēģus. Tāpēc pašlaik sāku aktīvi nodarboties ar dzīvokļa sakārtošanu, noteikti tādā ziņā jūtos jau labāk. Principiāli atsakos ļauties šādiem sajūtu uzplūdumiem. Vairāk cenšos šo uztvert, kā neērtību, kā saaukstēšanos.
  
  Starpcitu, šodienas “konsultācija” bezdarbniekos bija tieši tik bezjēdzīga, cik to paredzēju. Vienīgā laba ziņa, ka nākamreiz var sazvanīties arī tiešsaistē. Ejot atpakaļ, pie zinātņu akadēmijas kaut kāds jokains vīrietis man iedeva gaisa buču un teica “nu, maziņā, kā tev iet?”. Ļoti sen nebiju bijusi šādā situācijā, nedaudz abstulbu un atbildēju “noteikti labāk, nekā tev”. Tā, protams, bija mana lielākā kļūda, jo viņš turpināja kaut ko mēģināt man teikt līdz pat krustojumam, kur par laimi viņu pārtrauca cits pēc paskata tikpat jokains vīrietis.
  
  Tagad man ir izprintēta darba meklētāja dienasgrāmata (lai gan klātienē vairs nebūs jāiet), kurā man norādīts, ka jāpiesakās trīs konsultanta atlasītām vakancēm. Neviena no šīm vakancēm neatbilst īsti manam tēmu lokam, divas no tām atrodas arī pilnīgi otrā Rīgas malā un visas no tām ir krietni zemākā atalgojumā, nekā saņēmu iepriekš.
  
  Cilvēkiem ļoti patīk runāt par valsts pārvaldes darbinieku skaita samazināšanu. Teiktu, ka vajadzētu sākt tieši ar "pakalpojumu" iestāžu pārskatīšanu. Doma pēc būtības laba, bet, ja valstij nepietiek naudas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izpildījumu, tad kāda jēga. Šī 15min “konsultācija” maksāja darbinieka algu, telpu īri, aprīkojumu un veselas 5(!!) apdrukātas papīra lapas. Pēc tam jāaizpilda obligāta anketa caur QR kodu, kura tiek palaista caur gov.lv lapu, kas liecina, ka anketa visdrīzāk arī vēl maksā naudu. Tajā maksimālais vērtējums, ko varēju ielikt bija “ļoti labi”. Ja pareizi atceros no skolas laika, tad tas ir tikai 8 no 10. Man šis izmaksāja kopā ar braukšanu ap 40min laika, 1,50eur un diskomfortu. Vispār, man šķiet, ka varbūt tai darbiniecei arī bija nekomfortabli. Viņa gan uz beigām nedaudz atmaiga.
  
  Iešu tagad mizot ķirbi, burkānus un kartupeļus, lai gatavotu rudens zupu. Visvairāk šobrīd kārotos ieiet karstā vannā.
• 2 pukstieniiepukstēt