August 13th, 2023

• Atvadas no 12. stāva
• 8/13/23 12:53 am
• Šī visdrīzāk ir mana pēdējā nakts Skanstes dzīvoklī, jo rīt jau ieplānota pārvākšanās uz Avotu apkaimi. Šodien biju jauno dzīves vietu apskatīt un mani nepamet skumīga noskaņa par pārvākšanos. Atceros, ka pārvācoties no sava ciema atpakaļ uz Rīgu naktīs nevarēju pagulēt un kārtīgi pakojos un gatavojos, lai visu iedzīvi varētu pārvest uz Skansti. Tas bija pirms ļoti gara nepilna gada. Tagad ir kaut kā savādāk. Pat neplānoju grāmatas siet sainīšos, jo šo pārvākšanos īsti negaidu.
  
  Padzīvot 12.stāvā patiesībā bija visai svētīgi. Ne tikai labā skata dēļ, kurš man nežēlīgi pietrūks. Varbūt es to izprintēšu un jaunajā dzīvoklī pielikšu pie sienas. Patiesībā vairāk par skatu man patika iespēja ieraudzīt vēl vienu Rīgu. To, kura atrodas virs koku galotnēm. Šajā Rīgā kaimiņi dzīvo bez aizskariem un vienlaicīgi izejot uz balkona atzinīgi viens otram pamāj ar galvu. Šeit cilvēki neizliekas, ka viens otru neredz. Tas ir kā dzīvot komunā, kurā biedri savā starpā nesarunājas. Šajā Rīgā ir mazliet citi arī laikapstākļi, nekā tur lejā. Tu it kā esi ļoti tālu un neviena nepamanīts, jo reti, kurš cilvēks paskatās uz augšu, bet tajā pašā laikā tev ir tavi kaimiņi, kuri dzīvo vienā līmenī ar tevi. Šajā Rīgā salūti izskatās skaisti pat, ja tie tiek izšauti super tālu. No šejienes var redzēt Vecrīgas baznīcas torņus, Gaismas pili, Vanšu tiltu, AB dambja Latvijas karogu, māju jumtus, saulē zaigojošas ventilācijas šahtas, zemāku stāvu iedzīvotāju dzīvokļus un televizorus, Arēna Rīga stāvlaukuma koncertus, Vecmīlgrāvja ceļamkrānus un Sarkandaugavas mežu. Un neviens te pa naktīm neguļ, jo vieglāk ir aizmigt skatoties uz mākoņiem, nevis veroties Rīgas mirgojošajā lampiņu virtenē, kuru veido laternas, luksofori un automašīnu gaismas. Šeit laiks iet nedaudz savādāk un stipri vējainā laikā māja nedaudz šūpojas. Te to vēju var dzirdēt gluži kā esot pie jūras.
  
  Man šķiet, ka nebija labākas vietas, kur pārvākties pēc dzīvošanas izolētajā pierīgas ciemā, kā šis 12.stāva dzīvoklis. Lai gan tas pats iekrita manās rokās un tieši tāpat arī izkrita, esmu nereāli pateicīga par šiem dzīves mēnešiem, kurus te aizvadīju. Un vienmēr, kad braukšu šai mājai garām, iedomāšos par to, kā tieši šeit tika uzrakstīts līdz galam bakalaurs. Par to, kā šeit nosvinēju lielākā projekta, kuru esmu līdz šim vadījusi, pabeigšanu. Par to, kā patiesi pēc ilgiem laikiem atkal sāku sevi iepazīt un kaut kā atkal ieņēmu to kursu dzīvē, kurš šķiet uz kaut kurieni arī ved. Lai gan no šejienes man ir nelabprātīgi jāatvadās, tas šķiet arī pašsaprotami, jo jau pavisam drīz sāksies pavisam jauns dzīves posms, kas sevī ietvers nereāli daudz literatūras un rakstīšanas. Tādām nodarbēm tomēr mana jaunā dzīves vieta šķiet piemērotāka - pirmskara māja ar malkas apkuri. Esmu jūs brīdinājusi.
• 0 commentsLeave a comment