May 17th, 2019

• silti maijā
• 5/17/19 02:22 am
• zem manām kājām ir želeja. un mazās iegravētās bumbiņas gumijas zoļēs, kurām pa vidu ir sasmakuša gaisa zona, nemaz nemaz nepalīdz saraustītajiem nervu galiņiem. tās patiesībā liek tām smieties. bet viss uzlabojas, jo seju ieaijā maigs vējš no plaši atvērtā loga, kas ir pusdaļu sienas plašš. un pēkšņi vairs nav raizes kā ir pārtērēti naudas krājumi, raizes kā reāli lielie studiju darbu parādi un iespēja ņemt akadēmisko, raizes kā iespēju atkal neiegādāties vielas un smēķēt gruzijas tabaku, raizes kā divdesmit viena fucking gada vecumā nav nekādas personīgās dzīves, raizes kā es ienīstu savu darbu un tas man liek likt justies nepieņemtai pilnīgi visās kompānijās, raizes kā pārvākšanās uz franciju, jo tur mīt mans sapņu vīrietis, kuru pirms divām dienām iepazinu omeglē, raizes kā visās manās zeķēs ir caurumi un ērtākajai botai arī, tāpēc tas ir pamanāms, raizes kā locītavu sāpes, konstantas iesnas, tulznas, pārgurušas acis un stipras sāpes muguras vidienē, raizes kā netīŗi mati un iešana dušā, raizē kā dzīve, tieši tāds vējiņš tik maigi noskāra manu seju. Un es sajutos kaut kā ļoti ļoti mīlēta. Un kājas bija mazāk slapjas.
• 1 commentLeave a comment