December 24th, 2018

• laikam auksti decembrī
• 12/24/18 03:07 am
• Es šodien vēdināju savu piesmakušo istabu. Un tikai atverot vaļā logu, pamanīju lejā novietoto mersedesu. Mašīna bija netipiski tīra sniega dubļos. No tās ļoti skaļi skanēja cojs.
  
  Man obligāti bija jāizvēdina telpas, jo mana mamma brauca pie manis (nu) kā uz Ziemassvētkiem. Tā laikam jau var teikt. Mēs krāsnī cepām vistu ar kartupeļiem, sēnēm, burkāniem un štovētiem kāpostiem. Tas aizņēma pārāk ilgu laiku. Pēc tam mēs ēdām un viņa stāstīja par savu laiku minesotas programmā, bet es centos paskaidrot, ka dzemde jau ir cietums cilvēkam. Šī doma manā prātā ienāca, kamēr to teicu, bet tā jau laikam vienalga. Tad es saguru un viņa brauca atpakaļ uz āgenskalnu pie sava ukraiņu boyfrienda, kurš liek katru dienu tīrīt viņai sniegu no mašīnas ar kuru nemaz nebrauc. Viņi citreiz tur sēž divatā un klausās rokmūziku. Mammis saka, ka viņai tā patīk.
  
  Mersedes aizbrauca prom jau pirmajā pustundā. Tomēr tas aukstuma vilnis, kas iesitās sejā kopā ar coju, tas mani pamodināja un likās, ka gaidīšu šo skaļo braucēju atpakaļ. Uz brīdi man likās, ka vairs neesmu šeit un tagad un ziniet nemaz nekautrējos teikt, cik nomierinoša var būt šāda doma. Tā jau laikam var teikt.
• 0 commentsLeave a comment