August 24th, 2018

• auksti augustā
• 8/24/18 07:13 pm
• kaut kas uz brīdi notika. varbūt es kļuvu par kārtīgu proletārieti, kuram nav vajadzīgs nekāds intelekts, jo es taču nedomāju kāpēc? es vispār nezinu, ko es daru, jo nezinu kāpēc tas būtu jādara. un tā kļūstot par strādnieci attapos aizmāršībā, ka man taču patīk lasīt grāmatas un rīgas laiku, ka agrāk naktī skatījos doķenes par cietumiem un gulēju tikai 4 stundas diennaktī, un vispār man taču tik ļoti patika rakstīt. man taču bija tā sava pasaulīte. kur viņa pazuda?
  
  jo es vairs neesmu rīgā pa kuru agrāk pastaigājās čaks. mani vairs nesilda saule. austiņas mūzikai saplīsa jau pirms vairākām nedēļām. man patstāvīgi ir nogurušas acis un sāp galva; pats ķermenis ir slābans. tie laikam ir simptomi nelaimīgai dzīvei. man laikam vajadzētu aiziet līdz grāmatplauktam, bet nav spēka piecelties. pēc nedēļas atsākas studijas. cerams, ka tās mani izglābs.
• 0 commentsLeave a comment