June 5th, 2018

• auksti jūnijā
• 6/5/18 08:14 am
• naktī pūta stiprs vējš. mēs aizslēpāmies aiz universitātes miskastēm, kur viena tieši vakar no kāda benčika bija nodegusi. viņa man teica: "zini, kā pasakā koki ienāk pilsētā, tā man šķiet, ka vējš ienāk pilsētā". un tas uz brīdi lika aizmirst, cik patiesībā bija auksti. un, kad septiņos no rīta braucām ar riteņiem pāri akmens tiltam, varēja sadzirdēt, kā vējš svilpo caur akmens tilta margām un apakšu, kā ar tādām neveiklām stabuļu skaņām, kā ar tādiem jūrā kritušo saucieniem. un uz īsu brīdi likās, ka tagad, un tikai tagad varbūt, vējš arī sarunājas ar pilsētu. ne tikai ar mums.
  
  es atkal biju tā mazā meitene liepājā, ko vecvecāki ir vakarā atveduši iztrakoties lielajos viļņos. ejot mājās dvielītī, salst; un var just, kā stiprais vējš nožāvē miesu. es atkal biju tā meitene liepājā, kas agrā jāņu rītā dodas mājās. un atkal pūš auksts vējš, jo jāņos gandrīz vienmēr līst un ir auksti un tā brīžiem liekas, kā viss neparocīgākā nakts, kurā visu nakti pavadīt pie ugunskura. un katrs rīts ir vējains un auksts. es atkal biju tā meitene liepājā ar izpūrušiem matiem un zilām nosalušām lūpām.
  
  rīgā tāda vēja, kas mormoņu baznīcām lauž kokus pagalmā, nav vēl bijis. tas ciemojas un sarunājas. to var iet paklausīties uz tiltiem.
• 1 commentLeave a comment