May 16th, 2018

• karsti maijā
• 5/16/18 10:18 pm
• es cīnos ar balto lapu. tā par katru cenu cenšas mani nogalināt. šī rotaļa patiesi jau ir kļuvusi dzīvībai bīstama. un dažkārt es pat nesaprotu, vai tā tiešām ir tikai baltā lapa man priekšā, kas cenšas man ieriebt. tai pat laikā - varbūt tā maskējas? maskējas aiz lekcijām, kurās pēkšņi dažādos priekšmetos paralēli tiek runāts par determinismu, maskējas aiz laikapstākļiem, kurus taču nevar ietekmēt, maskējas aiz nepareizi sazīmētiem eilera apļiem un simulācijām, kas apzinātas vairs tādas nav. šī baltā lapa māk slēpties. un māk slēpties labi, taču pēdējā laikā tā paliek jau aizmāršīgāka. tā, piemēram, šodien uz krišbarona ielas es ar vienu mazmazītiņu acs kaktiņu redzēju kā tā man piezogas no mugurpuses. tās notreknotie stūrīši-pirkstiņi atāķēja zupas spainīša rokturīti. un bam. spainītis nokrita uz zemes un tramvaja pieturā parādās koši rozā peļķe. pats plastmasas spainītis arī iešķīda, tāpēc tur vairs nebija, ko glābt. peļķe palika aizvien lielāka un lielāka, un rozā krāsa aizvien blāvāka un blāvāka. it kā mēģināju pa pēdējām desmit minūtēm paspēt nopirkt vēl vienu zupas spainīti, bet veikals jau bija ciet. tā šī nepatīkamā baltā lapa sāka mani ievainot ne tikai garīgi, bet nu jau arī fiziski. un tas šķiet pat kaut kā vēl dziļi personīgāk aizvainojoši. it īpaši tāpēc, ka baltā lapa un es punktu ziņā esam viens tūkstotis pret nulli.
• 0 commentsLeave a comment