January 18th, 2018

• auksti janvārī
• 1/18/18 07:02 am
• Viņš man gulšņāja pretī un ļoti kaitināja. Es nevarēju saprast, kas notiek. Gluži, kā vienā no tām neierastajām salauzto siržu dziesmām, kas reti, kad skan pa radio – better late than never, just don't make me wait forever. Kaut kā tā es arī sajutos. Ar nomestām rozā brillēm, ka kaut kas kādreiz ar manu draugu, kurš man gulšņāja pretī, varētu mainīties. Bija pagājuši kādi trīs mēneši, kuros klausījos, cik viņam slikti, cik apkārt viss ir slikti, cik ļoti viņu neviens nesaprot.
  Es centos saprast, bet, jo tuvāk piegāju, jo vairāk starp mums sāka veidoties plāna staipīga siena, kuru laikam redzu tikai es. Tam vairs nebija jēgas. Kad beidzot sadūšojos sienu pārdurt, viņš jau bija pats paspējis aiziet kilometriem tālu. Un es paliku viena ar plazmisko staipekņu masu.
• 0 commentsLeave a comment