December 8th, 2017

• onkulim
• 12/8/17 08:24 pm
• Šovakar es tīru mājas. Savu mazo dzīvoklīti netālu no Āgenskalna tirgus. Un, jā, ir piektdienas vakars un telefonā nemitīgi uzrādās visādi piedāvājumi iet kaut kur un kaut ko svinēt un, jā, ir arī prozas lasījumu nedēļa, kurā parasti aktīvi eju uz pilnīgi visiem lasījumiem, bet ne šovakar. Šajā piektdienas vakarā es tīru mājas, bet ne sterili tīras. Mans onkulis vienmēr uzskatīja, ka mājām ir jābūt zināmai kārtībai, lai varētu sakopot kārtīgi domas. Kārtīga māja – kārtīgas domas. Turklāt kārtīgumu nevajag sajaukt ar pareizumu. Tā būtu vislielākā kļūda. Mana onkuļa sajūtas varēja viegli nolasīt no viņa kārtības mājās. Ja drēbes nebija samestas pa visurieni, ja virtuves izlietne bija tukša, ja uz rakstāmgalda neatradās neviens pusizjaukts krāms, tad viņš tika galā ar savām domām. Laikam man ir tāpat. Vismaz man tā patiktos domāt. Es zinu, ka manam mammim ir gluži pretēji. Kad viņa ir uztraukta vai bēdīga, tad tīra visu, kas pagadās pa ceļam. Tāpēc pie viņas aizejot ciemos jeb kurā diennakts stundā viss ir krietni tīrāks un labāks nekā pie manis. Droši vien tā pat būtu parocīgāk. Bet man mans onkulis vienmēr ir šķitis tuvāks nekā mans mammis. Sāk skanēt the clash should i stay or should i go. Mistkastes grozam derētu ielikt jaunu maisiņu. Šis jau ir pilns ar tukšajām stikla un plastmasas pudelēm.
• 0 commentsLeave a comment