November 22nd, 2017

• auksti novembrī
• 11/22/17 05:23 pm
• es īsti nezinu, ko vēlos ar šo visu pateikt. ir ļoti viegli teikt es, es, es. un ļoti viegli sākt teikumus ar mazo burtu. man tik ļoti patīk tā darīt. laikam tāpēc, ka latviešu valodas skolotājai tas varētu ļoti kaitināt, bet mani kaitina latviešu valodas skolotājas. tās ir abpusējas simpātijas.
  
  vēl šodien es satiku savu mammi un stāstīju viņai, ka ir tik forši sākt teikumus ar mazo burtu, jo tad visi vārdi saiet vienā kaudzē. turklāt tad taču ir lielāka jēga punktiem. viņa teica, ka es esmu nedaudz pastulba šajā jautājumā un labi, ka nestudēju filoloģiju, bet ar filozofijas studijām man arī laikam būtu jāpiebremzē, bet, ja tikai laikam, tad var sasisties. viņa ir tāda nedaudz smieklīga sieviete.
  vēl es viņai šodien ļoti ilgi un dikti stāstīju, kā man nav naudas. tas ir, man ir kaut kāda nauda, bet ļoti maz un es vēlos to iekrāt, jo rīgā būs bryan adams un biļete ir un nav dārga vienlaicīgi. beigās viņa piespieda mani nopirkt gan pārtiku, gan jaunas džinsenes, lai gan es tagad apkārt staigāju pārsvarā tikai sportenītēs. es jums saku, viņa ir tāda nedaudz smieklīga sieviete, jo uz veikalu mēs braucām, lai viņai atrastu jaunus svārkus, bet man beidzot nopirktu segu. un zināt, ko? rīt es vilkšu jaunas džinsenes, bet tagad es esmu pēdējo trīs gadu laikā beidzot apsegusies ar jaunu, patīkamu segu. un dzīve liekas super forša, bet tas tā tikai pagaidām. jo mēs dzīvojam amerikāņu kalniņos un kuru katru mirkli gan jau atkal būs kāds pagrieziens uz leju. un viņai vēl joprojām nav svārku, kurus viņai ļoti gribās, tāpēc drīz atkal būs jābrauc uz veikalu, bet man gan jau atkal tad nebūs nauda. es, es, es. tik viegli ir teikt es.
• 0 commentsLeave a comment