Meli


kafija un cigaretes

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
when it rains you just feel sad that it's so gray
but when the sun shines it's even worse, because you feel that weather is so beatiful, that you should do something about it, but you can't figure out what
* * *
whisper in my ear
whisper stories about the sun
whisper about the rain
whisper about true emotions
about sorrow and the pain
about laughts and happines
whisper about green grass and fresh air
whisper about stars
about your hopes and dreams
whisper about your scares
about your scars
whisper about blue, blue sea
about seagulls flying
whisper about freedom and more about chains
whisper about the simpliest things
burning fire and scent of new leaves
about wooden chairs and brushes for your teeth
whisper about purple shoe laces and about black butterflys
just whisper so that I can feel you there
* * *
ilgas piešķir mānīgu spožumu citkārt neiekārojamām lietām
* * *
sēdēt uz dušas siltajām flīzītēm un nespēt pakustēties
* * *
cigarete kā atbalsta punkts pie kā pieķerties, pieturēties, lai aizkavētu krišanu dziļāk un tālāk
* * *
destrukcija ir nāvējoši aizraujoša spēle
solis turp, solis atpakaļ
vēl mazliet un kraujas mala
bet nekrīti vēl
mazliet
mazuliet
pilienu indes
tikai vienu
vairāk nedrīkst
rīt būs vēl
kripata tev
* * *
ko gan par mani zini tu
un ko par tevi varu zināt es
tik to, ko izpīpējam
katrs savējā pustumsā

mana pēdēja cigarete
kas paliks pāri pēc tam?
rūgtums kafijas tasē
un glāze piena kā mierinājums
varbūt salds

* * *
reiz es ticēju, ka mans vārds ir skaists
Viņš prata to izrunāt Tā
tā, ka man palika silti, tā, ka es jutos mīlēta ar visiem saviem trūkumiem un mīlēju tāpat
* * *
gandrīz pusnakts
gandrīz nakts
gandrīz iegūts
gandrīz zagts
* * *
tu izdzēri mani un
aizmeti prom
nekam vairs nederīgo kausu
tu stāstīji man
ka esmu tev dārga un
atgrūdi, līdzko noticēju
es esmu par seklu
par prastu, par tukšu
man nav vairs nekā
ko tev dot
ak, augstība, cik jūs cēls
ka pacietāt visu šo laiku
kas zudis jau
es jūtos kā zobu sāpes
trula
bet laikam jau gribēju pati
tikt pamazām sadrupināta
* * *
man palika kauns
* * *
vienas un tās pašas sarunas
tās pašas izklaides
tādi pat cilvēki
un nekas nemainās
un nav nekā jauna
un viss ir apnicis
un es ienīstu pati sevi
nav jau neviena cita, ko vainot
ka esmu tik nejauka
tik egoistiska
tik garlaicīga
tik bāla un neizteiksmīga
tik nekam nederīga
ka jūtos tik rūgti
ka gribas raudāt
ka ir vienalga
ka nav vienalga
ka atkārtojos
ka vēlos, kaut nekad manis nebūtu bijis
* * *
mizantropijas lēkme
kārtējā
* * *