when it rains you just feel sad that it's so gray but when the sun shines it's even worse, because you feel that weather is so beatiful, that you should do something about it, but you can't figure out what |
whisper in my ear whisper stories about the sun whisper about the rain whisper about true emotions about sorrow and the pain about laughts and happines whisper about green grass and fresh air whisper about stars about your hopes and dreams whisper about your scares about your scars whisper about blue, blue sea about seagulls flying whisper about freedom and more about chains whisper about the simpliest things burning fire and scent of new leaves about wooden chairs and brushes for your teeth whisper about purple shoe laces and about black butterflys just whisper so that I can feel you there |
ilgas piešķir mānīgu spožumu citkārt neiekārojamām lietām |
sēdēt uz dušas siltajām flīzītēm un nespēt pakustēties |
cigarete kā atbalsta punkts pie kā pieķerties, pieturēties, lai aizkavētu krišanu dziļāk un tālāk |
destrukcija ir nāvējoši aizraujoša spēle solis turp, solis atpakaļ vēl mazliet un kraujas mala bet nekrīti vēl mazliet mazuliet pilienu indes tikai vienu vairāk nedrīkst rīt būs vēl kripata tev |
ko gan par mani zini tu un ko par tevi varu zināt es tik to, ko izpīpējam katrs savējā pustumsā mana pēdēja cigarete |
reiz es ticēju, ka mans vārds ir skaists Viņš prata to izrunāt Tā tā, ka man palika silti, tā, ka es jutos mīlēta ar visiem saviem trūkumiem un mīlēju tāpat |
gandrīz pusnakts gandrīz nakts gandrīz iegūts gandrīz zagts |
tu izdzēri mani un aizmeti prom nekam vairs nederīgo kausu tu stāstīji man ka esmu tev dārga un atgrūdi, līdzko noticēju es esmu par seklu par prastu, par tukšu man nav vairs nekā ko tev dot ak, augstība, cik jūs cēls ka pacietāt visu šo laiku kas zudis jau es jūtos kā zobu sāpes trula bet laikam jau gribēju pati tikt pamazām sadrupināta |
man palika kauns |
vienas un tās pašas sarunas tās pašas izklaides tādi pat cilvēki un nekas nemainās un nav nekā jauna un viss ir apnicis un es ienīstu pati sevi nav jau neviena cita, ko vainot ka esmu tik nejauka tik egoistiska tik garlaicīga tik bāla un neizteiksmīga tik nekam nederīga ka jūtos tik rūgti ka gribas raudāt ka ir vienalga ka nav vienalga ka atkārtojos ka vēlos, kaut nekad manis nebūtu bijis |
mizantropijas lēkme kārtējā |