Sēž mamma, runā pa telefonu. Stāsta kā kaimiņi citu kaimiņu gandrīz pār margām pārsvieduši.
Pretī stāv tētis, ielīdis šaurā spraugā starp krēsliem un durvīm.
Pie loga sēž meita, gadus 7 veca.
Meitene maza, īsti neredz, kas pa logu darās. Ceļas kājās. Turēties nav kur, bet tajā šaurībā tāpat nevar nokrist.
Mamma pēkšņi ar spēku strauji norauj meiteni atpakaļ sēdeklī. Runas tonis, intonācija paliek nemainīgi.
Meita izteiksmīgi parāda mammai dūri un paliek sēžot.
Pēc nepilnas minūtes visa ģimene izkāpj laukā. Tēvs ved meitiņu pie rokas. Mamma iet nopakaļus un atzīst telefonam, ka viņai tagad būs bail vakaros vest laukā suni.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |