Šodien tvnet bija rakstīts, ka vajag ļoti nopietni attiekties pret to, ja kāds tuvinieks runās apsver pašnāvību. Tad ar viņu vajagot parunāties.
Protams, nebija rakstīts, ko vajag tuviniekam teikt.
Toties bija minēts, ka pēc lēmuma pieņemšanas pašnāvnieks jūtoties daudz labāk. To jau es tāpat zinu.
Ko man viņam - melot, teikt, ka dzīve tomēr nav tik sūdīga, ka patiesībā viss ir šausmīgi saulaini, rožaini un zajebis pizģec ku skaisti, tikai viņš, dunduks, ir par stulbu, lai to saskatītu?
Es nojaušu, ka sarunā ar potenciālo pašnāvnieku viņš mani pārliecinātu par savu taisnību pat bez īpašām pūlēm. Es varētu tikai piekrist.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |