| get down with your bad self |
Oct. 5th, 2008|11:04 pm |
skolā mums māca, ka komunikācijā svarīgi ir novērtēt katru cilvēku kā unikālu indivīdu, nepiešķirot tam stereotipiski pieņemtas īpašības un neļaujot pirmajam iespaidam kļūt par dominējošo.
reiz mana vecākā māsa, gudrs cilvēks būdams, stāstīja, ka viena no tām lietām, ko viņa savā puisī apbrīno visvairāk, ir tas, ka viņš nešķiro cilvēkus - viņš ballējas, komunicē ar visiem kā vienlīdzīgiem. neapzināta/dabiski iegūta profesionalitāte komunikācijā ?
bet vispār, šis vakars ir tīri vai jocīgs. pirms brīža, kad aipods mainīja dziesmas un iestājās klusums manā mājīgi apgaismotajā dzīvoklī, kāpņu telpā varēja dzirdēt kaut ko atsitamies pret sienu, sievieti raudam un kādu paniski skrienam lejā pa trepēm. ja godīgi, man sametās neomolīgi un kopš tā brīža pat uzpīpēt uz balkona vairs negribās iet. un neviena dziesma aipodā vairs nepatīk, un vispār šito rakstot man pašai garlaicīgi palika
vakardienas ballīte bija visulaiku lielākais fiaskō, kādu es jebkad biju pieredzējusi. klišejisks pat mazliet
|
|