| dry your eyes, soulmates never die |
Apr. 21st, 2008|09:42 pm |
redz kā sanāca. likās, ka bedre tiek rakta tev, bet aiz priekiem, ka nu
reiz būs, iekritu es pati. un ārā es, bļaģ, netieku. nevajag arī
varbūt, jo izeja atrastos. mēs taču visi zinām, ka, kas meklē tas
atrod. es neatrodu. tad nahuj nevajag arī. palikšu te, sapūšu kopā ar
vecajiem āboliem no rudens dārza un jaunajām pavasara atkritumu
tvertnēm, kas tik koši krāsojās spilgti pievilcīgajās krāsās. kur tu
paliki? kur es paliku? padod man trepes, es tās neatrodu. neatraudu. es
neraudu. es nekad neraudu. bet tagad man nicinājumā skatoties uz
plaukstu, ar kuru tikko noslaucīju, kā man likās sviedrus, es saprotu,
ka raudāt es tomēr māku. lieliski, tātad esmu cilvēks. tā iet, ka
neklausās panorāmu.
man nav ko teikt. es jūtos tik ļoti vīlusie sevī
|
|