| svētdienas vakara idille |
Mar. 2nd, 2008|06:02 pm |
pretīgi.
nu tā, ka apvemt gribās. gribās izbļaut visas tās preteklības, kas uzpeld un atkal pazūd manā galvā tur sēžot. jūs pasakiet man, kā jūs variet gaidīt, ka es mīlēšu un pieķeršos kādreiz, ja pašā saknē, pašā ģimenē netiek dota tāda iespēja. ja ģimenes vakariņas svētdienas vakarā izvēršās par asprātību konkursu, kurā, neskatoties uz to, ka katrs runā savā valodā, mērķis ir vienots un sēž turpat blakus. jūs nevariet iedomāties, tieši cik pretīgi man tas viss liekās. jums nav ne jausmas, kam man ir jāiziet cauri ikdienā, lai izraustos līdz tam saules stariņam, kas ļauj smaidīt. bet jums jau arī neinteresē, jo galvenais šovakar ir parādīt to, cik mana apsrātība ir pārāka par kristas jebko
kur tu pie velna esi?!
|
|