| turp - atpakaļ ar pvn |
Feb. 18th, 2008|10:28 pm |
viss iekšā griežās un vēderā jocīga sajūta. tā itkā es būtu tā, kas tagad iet uz randiņu. bet es, nē, sēžu te ar miljons lapām priekšā, un wordu atvērtu. aiziešu pēc brillēm, jo miglojas baigi
mēs dzīvojam tikai vienu reizi. vienu pašu. un nav stiprāka spēka par cilvēka prātu. tāpēc es tagad vēlreiz un atkal no jauna saku, ka neiespējams nav nekas. ak, jā, pareizi - brilles..
|
|