| back in black |
Sep. 7th, 2010|11:27 pm |
ja tu savās mājās nejūties kā mājās- ko tas nozīmē?
sen neesmu neko rakstījusi tādu normālu, jo boiju mazliet atslēgusies no virtuālās pasaules. tagad, piespiedu kārtā, gan jāatzīst, ka esmu atpakaļ. tāpēc, jāturpina pierasti ierakstīt..
pēdējā laikā ir grūti saprast, kas man patīk un kas nē. to, ko visu laiku gribēju, vairs negribu un tas mulsina.
šodien gāju cauri galerijai centrs un brīdī, kad aipods lika manās ausīs atskanēt prodigy - invaders must die manā prātā notika kaut kas tik nenormāli jocīgs- kā ar beisbola nūju pa galvu es saņēmu atmiņu/sajūtu triecienu no tā laika, kad tikko bija noritējis prodigy koncerts, pagājušais rudens, tas ir. manā sejā atplauka tāds smaids, kādu es īsti pat aprakstīt neesmu spējīga. tāds kā "mana dzīve tomēr ir tik sasodīti kruta" smaids. interesanti, kāpēc man šādas emocijas saistās ar pagājušo rudeni?
diezgan daudz esmu iemācījusies par sevi šīs vasaras laikā. man tik nenormāli daudz vēl tomēr ir ar sevi jāstrādā.
man besij, ja es gaidu un nevaru sagaidīt. es daudz gaidu. gandrīz visu laiku es gaidu.. |
|