| čīkstēšana un tādas lietas |
Jun. 8th, 2010|11:11 pm |
šodiena bija briesmīga diena
pamodos nosalusi un man koda odi. esmu pati vainīga- neapsedzos kārtīgi
tiku pamesta viena un ne savās mājās. nu ok, šis, patiesībā, bija čil, jo tāpat nogulēju visu laiku
izdarīju alternatīvo izvēli attiecībā uz pirkumiem, lai iepriecinātu cilvēku, kas ik pa laikam mēdz iepriecināt vienkārši ar to, ka ir, un pretī par to saņēmu veselu stundu ignorācijas. normāli, jo mans uzevums nav nevienu šeit izmainīt, un nav jau arī tā, ka es būtu uzstājusi uz kaut ko
aizgāju uz darbu. kā parasti
pirmo reizi 3 gadu laikā darba diena bija tieši tik riebīga, ka atļāvos iet pie priekšniecības, lai pirmo reizi atvērtu muti par to, kas mani neapmierina mūsu brīnišķīgajā darba vietas sistēmā. nav tik chill, bet kas zin- varbūt es tikšu uzklausīta
visu darba laiku mani bombardē nepazīstams cilvēks, kas grib mana dzīvokļa atslēgas, lai tajā būvētu skapi, kamēr neviens nav mājās. jo redz, rūta būtu devusi, ja būtu rīgā. man pohuj, es neesmu rūta, tāpēc es nedošu.
pēc darba iegāju dabl-kofī, lai nopirktu cigaretes, un dabūju (ļoti ilgs laiks) stāvēt pie pilnīgi tukša bāra, līdz iedomājos aiziet līdz viesmīļu durvīm, kur ieraudzīju, ka viesmīle ar bārmeni vienkārši bučojas. burvīgi, beztam dabl-kofī nekad nav pārāk izcēlies ar labu apkalpošanu
atnāku mājās, un mans draudziņš ar draugu spēlē plejsteišan un dzer manu vīnu. es sēžu virtuvē un čīkstu par savu dienu. |
|