| runājot par kristu lie piņu |
Apr. 9th, 2010|12:03 am |
esot spiestai domāt par lietām, kas man patīk un ko es sagaidu no cilvēkiem pēdējās gandrīz 24 h, gluži organiski rodās vēlme šīs lietas listēt, jo, lai cik jocīgi tas arī nebūtu, tās apzināties un noformulēt nākās diezgan grūti.
kas tad īsti man patīk ?
man patīk Londona. Londonu es dievinu un esmu pilnībā tajā iemīlējusies. lai gan pavadīju tur tikai nedēļu un, visticamāk redzēju tikai tās baudāmāko daļu, attiecībā uz to pilsētu man šobrīd ir diezgan izteiktas rozā brilles.
man patīk manipulācija ar cilvēkiem. nu nejau tā, ka es pati to darītu, bet man patīk vērot, kā to dara citi ar citiem. tas iespējams arī ir iemesls, kāpēc es vispār skatos seriālus.
man patīk būt iekārotai. tas vienkārši liek justies sasodīti labi un, iespējams, ir arī patīkamākā seksa sastāvaļa. un sekss pats šajā listē iekšā nenāk, jo nav jau tā, ka tas vienmēr būtu saistāms ar kaut ko tik patīkamu, lai te listētos.
man patīk patikt cilvēkiem
man patīk cilvēki, kas zina, ko viņi no manis grib un to arī prasa. pat tad, ja es neesmu pārliecināta, ka spēju viņiem to sniegt.
man patīk matemātika
līdz šim, šķiet, ka vispatīkamākā sajūta mani ir pārņēmusi tajā rītā, kad es sēdēju uz gultas, kas bija klāta visa baltā, vēl īsti neaptverdama visu, kas notiek, un nodomāju pie sevis "es negribētu būt neviens cits" ar visu, kas no tā izriet.
tādas lietas, kā mani draugi, labas ballītes, mūzika, labi nokārtoti eksāmeni un ieskaites, patīkami pārsteigumi un rīta kafija un cigarete, es te nerakstīšu, jo tas ir pašsaprotami, ka man tas patīk. tas mani nekādā ziņā neraksturo. nejau par to, cik mīļi ir kucēni es te nācu runāt.
ok, man apnika |
|