Visus 4 gadus, ko nomitinājos slovēņzemē, man šķita, ka slovēņi tādi mietpilsoniskie mieramikas vien ir. Toties pārliecinoši iet uz saviem mērķiem, ne tā kā, piemēram, itāļi, grieķi, spāņi, viņi protesta akcijas izveic(a) citā līmenī. Līdz šim.
Nupatiņās ekonomiskā krīze un taikūnu (oligarhu) apkarošanas pasākumi ir uzņēmuši jaunus apgriezienus. Palasījos ziņas (http://www.delo.si/novice/slovenija/v-zivo-s-tretje-mb-vstaje-nesimo-ga-vun.html) un sapratu, ka slovēnīši ir kā kamenes, kas lielā mērā ir ļoti mierīgi zumzinātāji, bet dzeļ tikai tad, kad tiek apdraudēta viņu ligzda (slovēņzeme), un dzeļ vairākas reizes, piektdien Ljubljanā, vakar Mariborā, pa vidam maigi iedzeļot vēl citās slovēņzemes apdzīvotās vietās. Tie nav bites cienīgi dzēlieni (13. janvāris) kā pie mums notiek, tur saime ir pavisam nopietni satracināta.