Viss ir redzams

Poll #18702 Prokrastinācijas vārdā
Open to: All, results viewable to: Friends

Kā tev Kristena Stujarte?

ELLES VĀRTU sezonas satriecošajā grande finālā, kā jau bija paredzams, nekādi elles vārti neatveras, tik vien kā (SPOILERS, HAHHAA) viens no "normālajiem" tēliem (proti, cilvēkiem - labā šerifa* dēls) tiek padarīts supernaturāls (liela muiža!) :( Nu, tur, viņu vispirms netīšām nogalina paša meitene, jo ir sukubs un no rīta nav iedzērusi zāles (antisukubantus), tad tiek augšāmcelts (by black magic), viss brend ņū, un now with superpauau (jo citādi nevarēja). Vēl viens mirstīgais tēls notinas no Vampīrgeitsas vispār (guess why, jo viņu grib nogalināt vampīri), bet labā šerifa ģimene jau kravā čemodānus (kā reiz, kad tas atdzīvinātais dēls sāk ārdīties). Nebrīnos, ka pirmā sezona šim seriālam kļuva arī par pēdējo. RĒGU PILSĒTĀ, savukārt, vēl aizvien nav (un nebūs) ne miņas no spokiem vai gariem, viss ir strikti korporeāls un ar ne pārāk smalkām manipulācijām uz taustāmo realitāti atvedināms. Vot, septītajā sērijā līdz šim kruciāls karakters izgaist tukšā vannasistabā, bet es nešaubos, ka tur ir kāda slepena siena, vai kaut kas tāds, un uz simtpadsmitčetrdesmito epizodi viņš pēkšņi atgriezīsies uz jauniem cepumiņiem ar tēju.

Pie viena par tēmu (kaut ko labu arī vajag): vēl ilgi pirms Rona Svonsona, lūk, mans, iespējams, viens no pirmajiem protagonistiem seriālu pasaulē (kreisais). Arlaburītu, tikmēr pastāstiet man -



____________
* kuru visu savu 1/3-sezonu esmu spiests saukt par "šefu," jo tā par pareizu uzskatījusi pirmo sēriju tulkotāja :(

Tā, nu tas ir pienācis – laiks, kad pie miera dodos gandrīz vai reizē ar sauli. Jo manā planētā nav... neviena, nevienas... kas darītu citādi      Celšos pēc pusnakts, iekurināšu krāsni, uzpīpēšu, kafiju, internetus un tad ķeršos pie kārtējās sērijas. Interesanti, ka pašlaik pamīšus tulkojamie seriāli (Persons Unknown un The Gates) abi ir par kādu slēgta tipa vietu (pilsētu), no kuras vai nu nav iespējams izkļūt (pirmajā, latviski "Rēgu pilsētā"), vai iekļūt (otrajā, "Elles vārtos" – nezinu, kas, bet nosaukumus tulko kāds cits, man pagaidām liekas, ka vienīgajā, nu jau atceltā seriāla sezonā nekādu elles vārtu nemaz nav un neatvērsies, bet ko var zināt... iespējams, pēdējā sērijā, kā vienmēr.) Vismaz, pateicoties Geitsas (arī šis latviskojums nav mans nopelns, bet gan pirmo sēriju tulkotāju) patētiskajam šabloniskumam (par kuru, liekas, pat Amulets un tādi ir krietni krutāki, jo tur vismaz ir glītas meitenes un saldumi; te nav pat tā, viena vienīga pustumsa, līdz nelabumam noriebusies kadru maiņa/sižetiskā struktūra, kartona tēli, kartona teksti, kartona ilkņi, kartona asinis, viss ir simtreiz dzirdēts, apnicis un nepareizi), Persons Unknown (tas pats Lost, tikai ltd. to 8 rabbits, bez havaju romantikas, rozā brillēm un nenoteiktības :) šķiet pat aizraujošs. Morāli jau tāpat sabāzīs atradīs visur, kodolus izlobīs, kur vajag un kur nevajag, ahaha, all you must is pick your flavour

Bela un Boriss

classicmoviemonsters.blogspot.com

Skorpionam ir dota īpaša spēja klusēt un gaidīt, cik ilgi nepieciešams. Bet arī karmiskie uzdevumi ir ļoti grūti. Zemākās oktāvas Skorpions - tarantuls, ir burtiski pārpildīts ar indi. Var pat brīnīties, kur tā tik daudz rodas: viņš kož visiem pēc kārtas un ļoti sāpīgi, instinktīvi pēc 5 minūšu pazīšanās prot atrast otram pašu svētāko un sāpīgāko vietu un tur iespļaut. Pie tam, no cita sāpēm viņš gūst dedzīgu prieku un nesteidzas pie nākamā upura, bet izsūc no šī paša visu iespējamo. Tas ir „klasiskais” vampīrs vai sadists, kurš barojas no upura negatīvajām emocijām: bailēm, sāpēm, pazemojuma, atkarības. Taču jāatceras, ka Skorpions ir sievišķa zīme un jebkura viņa rīcība ir atbilde uz otra rīcību - šai gadījumā viņš ir melnais skolotājs. Tīrs cilvēks ir neievainojams un neinteresants. Ja zemākais Skorpions otram iekodis, tam labāk aiziet un pārdomāt, kā attīstīt savu garīgo spēku vai arī pacietīgi gaidīt, kamēr viņš neaizlien pats, jo cīnīties ar ir bezjēdzīgi: visas otra negatīvās emocijas vai pozitīvos aicinājumus viņš ar prieku noēd un turpina kost ar divkāršu spēku, līdz otram izveidojas enerģētiskais caurums.

Nomākts Skorpions zemā izstrādes līmenī šķiet viss ir pārklāts ar indīgām adatām un liela daļa no tām ir vērstas uz iekšu. Vajag ļoti maz, lai izvestu viņu no pacietības. Viņa mīļākā spēle (pēc E.Berna) ir “ak tad iekriti gan...”, kad nenozīmīgas kļūdas dēļ pār cilvēku veļas netaisnīgu pārmetumu, naida un satricinājumu lavīna. Nespēdams izliet visu savu indi pār apkārtējiem, nomākts Skorpions ar tās pārpalikumiem saindē arī sevi. Bet viņa atdzīvinošie spēki ir pārsteidzoši. Šādā režīmā viņš var dzīvot ļoti ilgi.

Šeit karmiskais uzdevums ir naida izskaušana pašam sevī un citos, ar paša izvēlētu metodi izceļot to apziņā. Nomākts Skorpions ir drausmīgi nekaunīgs. Viņš var izvest no pacietības pašu mierīgāko un jaukāko cilvēku, ar to nodemonstrējot viņa samierināšanās un cilvēkmīlestības trūkumus. Vienīgi svēto neviens nevar izvest no pacietības. Iekšējā pasaules izjūta nomāktam Skorpionam ir apmēram tāda, ka pasaule ir bezjēdzīga, melīga un sīka, zemiska un bailīga un negrib visu to atzīt, bet viņa, Skorpiona uzdevums ir pasaulei to visu atmaksāt un parādīt tās īsto seju.

Augstākā izstrādes līmenī nomākts Skorpions nonāk pie domas, ka nepieciešams mazliet sakārtot savu emocionālo dzīvi un psihi, un būt uzmanīgākam pret pasauli, - lai darbotos smalkāk un kostu nevis uzreiz, bet mazliet pagaidīt, toties ar lielāku efektu. Šeit var sākties pelēkās ķirzakas periods, bet ar biežu atgriešanos tarantula tēlā. Viena no nomākta Skorpiona pamatproblēmām ir pašizteikšanās problēma - viņš ļoti cieš no savas iekšējās disharmonijas un no savu dabiski izteikto jūtu ārdošās iedarbības uz apkārtējiem. Taču izteikties harmoniski vai vismaz bez īpaša naida un cinisma, apkārtējiem pieņemamā veidā viņam ir ļoti grūti. Kad viņš to iemācās, viņa pašizpausmes līmenis ļoti paaugstinās - tā ir “ērgļa” fāze. Tad cilvēkus un pasauli viņš uztver ļoti smalki un var garīgi pārveidot šķietami bezcerīgas situācijas un cilvēku dvēseles.

“There are certain queer times and occasions in this strange mixed affair we call life when a man takes this whole universe for a vast practical joke, though the wit thereof he but dimly discerns, and more than suspects that the joke is at nobody’s expense but his own. However, nothing dispirits, and nothing seems worth while disputing. He bolts down all events, all creeds, and beliefs, and persuasions, all hard things visible and invisible, never mind how knobby; as an ostrich of potent digestion gobbles down bullets and gun flints. And as for small difficulties and worryings, prospects of sudden disaster, peril of life and limb; all these, and death itself, seem to him only sly, good-natured hits, and jolly punches in the side bestowed by the unseen and unaccountable old joker. That odd sort of wayward mood I am speaking of, comes over a man only in some time of extreme tribulation; it comes in the very midst of his earnestness, so that what just before might have seemed to him a thing most momentous, now seems but a part of the general joke.” — Herman Melville, Moby Dick

Ja godīgi, “Mobiju Diku” nemaz neesmu lasījis, lai gan grāmata ir (savulaik bija paradums pirkt visu kaut nedaudz interesējošo Pingvīna lata klasiku), bet šis citāts man vienmēr ir paticis un uzjundījis pazīstamus sentimentus (lai gan reti kurš personīgās pieredzes fragments varētu pretendēt uz tik ekstrēmu tribulāciju statusu, kādas ir padomā autoram) - atcerējos, jo pamanīju, ka jānovelk, re, kāds jauns šedevrs/farss (?):

Moby Dick is recreated in a world where Captain Ahab and his crew search for a Great White Dragon.


p.s. vakarā jāmēģina aiziet uz kants vampīrlektoriju [link.]

Long before vampires were the sparkling love interests of every tween girl, they were feared by everyone from innocent children to wise old priests. The intelligent thing to do, as everyone knew, was to kill them on sight. These antique 19th century vampire killing kits have caused quite a stir in the last couple of years among auction-goers, with the one above selling for a shocking $14,850 in 2008.

Labvakar jums saulgriežus un praiecīgu pilnmēnesi.



Haha, nu nē jau, bet šodien man mīļākais vārds angļu valodā noteikti bija loom:

loom [lu:m]

I n
1) neskaidras aprises
2) aira kāts

II v
1) neskaidri iezīmēties; vīdēt
2) iegūt draudošus apmērus (arī to l. large)
3) stelles (aužamās)


( Bet kā tad pie tā tika nonākts )

Jē, vēl
viens True
blakusprodukts:

Fellowship of the Sun

Par to, ka sen nav blogots, varētu vēl pačalot par aktualitātēm izklaides sfērā :D Tātad subj. Noskatījos kādas piecas Weeds sērijas un izmetu miskastē, kaut kā pārāk atrauti no realitātes tas viss un ne jau tā, ka atrautība no realitātes būtu kas slikts, bet tur, pretstatā, piemēram, True Blood, tomēr ir kaut kādas pretenzijas uz daudz maz adekvātu esošā, kaut arī nenopietnu, attēlojumu. (Ja nu tomēr esmu kļūdījies un turpmāk šis seriāls zīmīgi uzlabojas, dodiet zināt.) Toties True Blood gan atzīstu par pilnībā ekspektācijas attaisnojušu (paldies blogosfērai), esmu jau galā un kopā ar "visiem" pacietīgi gaidu 3. sezonas pēdējo sēriju. Tikmēr tīmeklī uzdūros vampīrmeitenes Džesikas emuāram, ja interesē, paskaties, ir fan:



(Ideja gan nav jauna, arī HBO hipsteru hita Flight of the Conchords varonei Melai bija diezgan no krēsla gāžošs vlogs :)) Tālāk, The Pillars of the Earth uz beigām tomēr nedaudz sabojājās, nutur, tāds marazms parādījās, ka sievietei iestājas dzemdības no tā, ka uz galvas uzkrīt akmens, iedomājies, baznīcai iebrūk griesti, astoņdesmit cilvēkus saspiež, bet viņa tikmēr zem tiem gruvešiem jaunu dzīvību izspiež. Bet laikam jau tai grāmatā tā bija rakstīts, pēc kuras, un tad ko tur daudz. Ne par seriālu, bet arī Ridlija Skota Robins Huds, kura rips pirms kādas nedēļas parādījās torentos, pēc patiešām lieliskas stundas pusotras tāpat uz galu samaitājas. Jāsaka, ka man Keita Blanšeta ar katru filmu iepatīkas arvien vairāk (nopietni, sākumā, tas ir, iekš tā Gredzenu Pavēlnieka, man šķita, ka viņa galīgi nedara godu Galadrielai, bet tagad jau domāju citādāk), bet nu kam viņa uz tā zirga jāsēdina, tas ir, uz zirga vēl var, bet ne jau bruņās, tā it kā ar to Elizabetes farsu jau nepietika. Vienvārdsakot, esmu atvērts ieteikumiem, citādi, nezinu, laikam būs jāvelk vēl neredzētā Mad Men sezona (labs Šlāpina raksts pēdējā Rīgas Laikā, starpcitu, tāds informatīvs)

Nu tad, par godu tam, ka čimēra mums šodien apsolīja sev nevajadzīgās Peļēvina sāgas, kā arī tam, ka blogosfēras spiediena rezultātā esmu sācis skatīties True Blood (ļoti jauki iekļaujas pēdējā pusgadā daudz klausītajā southern gothic žanrā), nu, un arī pie viena kā atsmērējiens, kāpēc tā arī neesmu ierakstījis par to, cik labi nefolkam gāja Labā Dabā, un vispār daudz ko neesmu ierakstījis, the overtly self-conscious bastard that I am, vēl viens fundamentāls skrīnšots no pelevin.nov.ru:




Un, it kā ar to nepietiktu, vakara deja, kurā jestrs čigānu folks visai organiski sastopas ar nāves metālu:

Estradasphere - Smuggled Mutation (no Palace of Mirrors, 2006)

Viss, tagad gan eju nokaunēties