Šodien aizdomājos, ka tā ir, ka nekas, pilnīgi nekas nav svarīgāk par ilūzijām, viss turas tikai uz tām. Ja atmestu ilūzijas, izdzīvotu varbūt daži cilvēki visā pasaulē. Trakie, daži varbūt budistu vai citādi mūki... un es runāju par apzinātajām ilūzijām, par tām, par kurām, ja cilvēks labi aizdomātos, tad varētu tās atrisināt, es nerunāju par kaut kādu f***inu universālo Patiesību. Tad kāpēc cilvēki tik fanātiski grib tikt no tām vaļā? Tikai, lai aizstātu ar citām ilūzijām. Šobrīd es vēlos iznīdēt visas līdz pēdējai. Es neesmu budistu mūķene. Vai es esmu traka..? Redzēsim pēc iznākuma... |
ir tas, kas notiek. Reizē tukšums un apdullinoša gaisma, un reizē miers samtainā tumsā. |