Nepar ko. Vot! Nu ta tā!.. pagājušo ceturdien ieradās pie manis ciemos Jeļģis Tariš un nācās šo izmitināt pāris naksniņas. nu bij jautri. Bet, es no pagājušās trešdienas nebiju lietojis Internetu. Manai datordvēselei tas bij smags pārbaudījums. Jā- ātri bankrotēju, un nācās dzīvot uz lētajiem tirgus kartupeļiem. Pēdējās divas jau bij tik trūcīgi, ka tikai kartupeļi, kā piedeva sāls. neko- dzīvot var. Izsalcis izdomāju doties mājup ar stopiem. Ta nu es un viena no dzīvokļbiedrenēm devāmies uz ceļu. Man jau jautri- nebiju stopējis kādus gadus 4 toč. Nu vo- viņai jau pēc pirmās pusstundas sākas depresija. pēc otrās stundas jau histērija. Tad nu nāca neliela pauzīte- mūs aizveda no Grobiņas līdz Aizputes pagriezienam. Tas nehuja nav- šķiet ka tik kādi 5 km. Pohuj, tur vēl nostāvējām divas stundas. Tad gan- kad nāca autobuss- no priekiem vai bikses piemīzt varēja- "jā, jā, aizved mani, es maksāšu" Nu karoche- beigās sanāca tā ka ieekonomējām 12 santīmus. Galvenais ka laiks ar tādds tizls vakar bij`. Forši- ir deviņi no rīta un es jau augšā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |