| Pasaka par kaut ko |
6. Jan 2005|14:19 |
Satikaas skaabeklis un uudenjradis, un abi briiniijaas. Kaa vinji var satikties, ja pat nav pieejami dabaa tiiraa veidaa?
Ak, nu labi, taa pasaka nemaz nav par to. Es pat nezinu, kaapec saaku to rakstiit. Pasaka. Tas parasti ir kaut kas neeiists un neiespeejams. Man galvaa neraisaas pilniig nekas taaads. Man gribeetos dziivot pasakaa, kur visas lietas ir tik skaidras un vienkaarshas . ´Nekaadu probleemu(iznjemot protams puukja nogalinaashanu) un nekaadu raizhu. Pasakas ir tik virspuseejas. Taas neieskataas cilveeku domaas un vienmeer ir tik paredzamas, lai gan istajaa dziivee cilveeki nav paredzami. Vai tad tu apreceetu puisi, ko redzi pirmo reizi? Vai tu skuupstiitu vardi, kura saka, ka paarveertiisies par dailju princi? Jaa, dailju. Vai kaads var defineet vaardus: skaists, smuks, dailjsh? Katram ir citas domas par to, un taapeec vien, ka dazhi senie rakstnieki uzskatiija, ka blondie princhi ar zilajaaam aciim ir ljoti skaisti, nenoziimee, ka vinjiem ir tas vieniigais (un pareizais) viedoklis. Visa pasaule ir tik ljoti pilna ar visiem shiem stulbajiem viedokljiem par to kas ir labs, smuks, slikts vai diivains. WHO CARES? Lai jau katrs dziivo kaa grib... |
|