(no subject)
Nov. 27th, 2014 | 09:58 am
Šonakt jocīgs sapnis, iespējams, iespaidojoties no pēdējā laika dažādu grupu atkalapvienošanās koncertiem..
Biju savā vidusskolā kaut kādu man nezināmu iemeslu dēļ. Šķiet, ka notika stunda, bet man nevienā nebija jābūt, tāpēc es vienkārši staigāju apkārt, skatījos, kas ir mainījies, kā ir izaudzis rožu krūms, kuru mēs 12. klases beigās iestādījām, kā ir izremontēts 'pagrabiņš' (vieta aktu zālē aiz skatuves, kur mēs bijām priviliģēti uzturēties, jo divi klasesbiedri piestrādāja diskotēkās par dīdžejiem), tādējādi zaudējot savu absolūta andergraunda sajūtu ar aprakstītām sienām, izdeldētām grīdām un nezināmas izcelsmes mēbelēm, no kurām daļa visdrīzāk bija savākta kaut kur uz ielas.
Tā nu es tur staigāju un pētīju visu līdz piegāju pie ziņojumu dēļa, kur uz A4 izmēra lapas bija izdrukāta afišiņa, ļoti vienkārša, melnbalta, ka rītvakar kaimiņu miesta kultūras namā notiks koncerts, kurā spēlēs trīs grupas. Kā pēdējie uzstāsies grupa, kurā ir 3 mani klasesbiedri, pirms viņiem uzstāsies kaimiņu miesta grupa, bet koncertu atklās un viņus iesildīs Kartāga (!!!). Es, protams, ārkārtīgi sapriecājos. Noskanēja zvans un sākās starpbrīdis, pie ziņojumu dēļa es satiku savu draudzeni un teicu, ka jābrauc klausīties Kartāga, ka tas ir tas, kas toč ir jādzird. Uz ko viņa atbildēja, ka nu, jā, jā, tiek organizēta braukšana un tā, bet nu ne jau uz Kartāgu, tas taču nevienam neinteresē. Izbraukšana būs tā, lai paspētu tikai uz klasesbiedru koncertu, jo nu, viņi tomēr tur ir galvenie un nevienu tās abas pārējās grupas nerausta.
Mani pūliņi pārliecināt pārējos braucējus, ka ir jābrauc ātrāk, jo Kartāga IR jādzird vainagojās ar absolūtu fiasko un neveiksmi. Skumīgi sēdēju uz 'pagrabiņa' kāpnēm apcerot pagājušo laiku romantiku līdz pamodos...
Biju savā vidusskolā kaut kādu man nezināmu iemeslu dēļ. Šķiet, ka notika stunda, bet man nevienā nebija jābūt, tāpēc es vienkārši staigāju apkārt, skatījos, kas ir mainījies, kā ir izaudzis rožu krūms, kuru mēs 12. klases beigās iestādījām, kā ir izremontēts 'pagrabiņš' (vieta aktu zālē aiz skatuves, kur mēs bijām priviliģēti uzturēties, jo divi klasesbiedri piestrādāja diskotēkās par dīdžejiem), tādējādi zaudējot savu absolūta andergraunda sajūtu ar aprakstītām sienām, izdeldētām grīdām un nezināmas izcelsmes mēbelēm, no kurām daļa visdrīzāk bija savākta kaut kur uz ielas.
Tā nu es tur staigāju un pētīju visu līdz piegāju pie ziņojumu dēļa, kur uz A4 izmēra lapas bija izdrukāta afišiņa, ļoti vienkārša, melnbalta, ka rītvakar kaimiņu miesta kultūras namā notiks koncerts, kurā spēlēs trīs grupas. Kā pēdējie uzstāsies grupa, kurā ir 3 mani klasesbiedri, pirms viņiem uzstāsies kaimiņu miesta grupa, bet koncertu atklās un viņus iesildīs Kartāga (!!!). Es, protams, ārkārtīgi sapriecājos. Noskanēja zvans un sākās starpbrīdis, pie ziņojumu dēļa es satiku savu draudzeni un teicu, ka jābrauc klausīties Kartāga, ka tas ir tas, kas toč ir jādzird. Uz ko viņa atbildēja, ka nu, jā, jā, tiek organizēta braukšana un tā, bet nu ne jau uz Kartāgu, tas taču nevienam neinteresē. Izbraukšana būs tā, lai paspētu tikai uz klasesbiedru koncertu, jo nu, viņi tomēr tur ir galvenie un nevienu tās abas pārējās grupas nerausta.
Mani pūliņi pārliecināt pārējos braucējus, ka ir jābrauc ātrāk, jo Kartāga IR jādzird vainagojās ar absolūtu fiasko un neveiksmi. Skumīgi sēdēju uz 'pagrabiņa' kāpnēm apcerot pagājušo laiku romantiku līdz pamodos...