(no subject)
Mar. 6th, 2012 | 01:04 am
mood: tired
Pateicoties savai patiešām izcilajai imūnsistēmai nav gadījies bieži slimot. Atceros reizi no bērnības, kad mani, kaut kādā 7. klasē mamma no rīta pirms skolas aizsūtīja pēc ārsta zīmes par kavētajām dienām (toreiz kaut kāda gripa laikam bija vai kaut kas tikpat nozīmīgs, lai paturētu mani mājās ilgāk par noteiktajām 3 skolas dienām par kurām zīmi varēja izrakstīt arī mamma). Iečāpoju ārstes kabinetā un pateicu savu problēmu un tā (mēs relatīvi mazā pagastā dzīvojām, līdz ar to neticēt man nebija iemesla), ārste sāka meklēt manu slimības vēsturi plauktiņā. Izejot cauri visu viņas pacientu slimības vēsturēm, viņa man pārjautāja kāds man ir uzvārds. Atbildēju. Viņa vēl reizi caurskatīja visas uz attiecīgo burtu sākošās pacientu slimības vēstures, un atrada manējo, kurā bija vien divas lapiņas - par dzimšanu un īsi pēc dzimšanas veiktajām potēm. Mana slimības vēsture smagi pazuda citu ļaužu vēsturēs, kuras bija stipri vien biezākas un smagākas.
Lai nu kā, bet šodien mana imūnsistēma mani pievīla. Piecēlos no rīta ar galvu kā spainis, sāpošu kaklu, tekošu degunu un kaulu lauzēju. Līdz ar to visi mani plāni pajuka, tomēr ceru, ka šīs nakts laikā mans organisms ar visu šo nepatīkamo situāciju tiks galā un varēšu doties uz Letoniku kā arī pēc grāmatas uz tuvējo pasta iecirkni.