zanzibra - May 27th, 2011

ir bijis tik daudz visa kā, ka, šķiet, labāk ir izlaist visu un neko par to nerunāt.
ja nu vienīgi viens sakrālais teikums - esmu iesējusies un iesniegusies. un tagad gaidu, kad varēšu aizstāvēties. kaut gan tajā dienā noteikti piecas reizes aiziešu ar sirdi un vispār negribu, negribu, negribu.

turklāt, nav īstas pārliecības, ka tas darbs ir tik fantastisks, kā man te mālēja

tagad beidzot ir laiks kaut ko padarīt, gribējās palasīties grāmatu, tikai problēma ir tāda, ka grāmata Rīgā palika. starp citu, ir gana dīvaini būt mājās. :)

bet vispār, vēl varētu pieminēt to, ka es grimstu jaunības dienās spēlējot visādas sentimentālas atmiņas uzdzenošas datōrspēles, kurās es visu laiku zaudēju. un pati brīnos par to, kā, pie velna, man izdevās iekrāt lielu bagātību pirms kādiem gadiem 7, kad spēli spēlēju, biju sīka un dumja..

adios!

kamēr rakstīju bakalauru, tikmēr bija attaisnojums nedarīt savu "Ze ideju".
tagad es vairs nerakstu bakalauru un nedaru savu "Ze ideju".
protams, es varētu attiasnoties ar to, ka vēl jāaizstāv un jāgaida recenzija un tā.
taču laikam jau es esmu tāda - puskoka lēcēja.. ideja ir, bet slinkums ņem virsroku..