(no subject)
May. 17th, 2010 | 01:21 pm
mood: smaidīgi
music: bibliotēkas datoru dūkoņa un pirkstu klabināšanās taustiņos
vienmēr ir licies, ka tādus pārus var redzēt tikai filmās, taču nekā. braucu vakar vakarā uz Lielo Pilsētu uz kuru man nebūt negribējās braukt, taču pienākumi dara savu, un redzēju. pretī sēdēja meitene gaisīgā gaiši zilā tērpā un puisis. pēc skata tipisks nūģītis. ar bēšam biksēm līdz viduklim, sandalēs un melnās zeķēs, rūtainā flaneļa kreklā. galīgi nesaderīgi pēc skata. taču kaut kas viņus tik ļoti vienoja. viņi bija sasodīti laimīgi. ik reiz pametot acis uz viņiem, seja gribot, negribot atplauka smaidā.
ja jūs būtu redzējuši, ar kādu rūpību puisis atglauda meitenes matu no sejas, kamēr viņa gulēja uz viņa pleca. ar kādu rūpīgu smaidu viņš viņu sagaidīja pamostoties. nenormāli silti bija pēc izkāpšanas no vilciena un ieniršanas Rīgas anormālajā miglā, kas vēl šorīt atgādināja par vakardienas braucienu ar vilcienu.
ja jūs būtu redzējuši, ar kādu rūpību puisis atglauda meitenes matu no sejas, kamēr viņa gulēja uz viņa pleca. ar kādu rūpīgu smaidu viņš viņu sagaidīja pamostoties. nenormāli silti bija pēc izkāpšanas no vilciena un ieniršanas Rīgas anormālajā miglā, kas vēl šorīt atgādināja par vakardienas braucienu ar vilcienu.