(no subject)
Mar. 26th, 2010 | 11:19 pm
mood: šuri-muri
music: Iggy Pop - The Passenger
un reizēm man nenormāli tevi vajag.
mani aizvien vairāk nomāc tas, ka man viss ir apnicis. es tik ļoti vēlos prom, man ir apnikuši cilvēki, apnikusi fakultāte, apnicis vilkties cauri Esplanādei katru dienu, apnicis redzēt tur sēdošo Raini, kurš šķietami nesatricināms ir gan lietū, gan saulē, gan salā.
aij, man pat negribas neko šeit rakstīt, droši vien es to daru tikai tā - ķeksīša pēc. nu, tā, lai vienkārši ir.
es ceru, ka šīs sajūtas līdz ar pavasari pāries.
un vēl mani nenormāli nomāc tā sajūta, ka mainās visi, kas ir man apkārt, izņemot mani pašu. es nemainos, kā palieku mazā muļķīgā meitenīte, tā arī palieku. un tas ir traki. redzēt, kā cilvēki mainās, cik interesanti viņi dzīvo, cik jaunu draugu viņi iegūst, un pašai nemainīties un kaut kā nebūt censties iztikt ar vecajiem draugiem, jo taču šķiet, ka tie ir tie īsti, bet viņi tomēr tā neuzskata..
labi, tagad iešu paspēlēties.. pietiek.
mani aizvien vairāk nomāc tas, ka man viss ir apnicis. es tik ļoti vēlos prom, man ir apnikuši cilvēki, apnikusi fakultāte, apnicis vilkties cauri Esplanādei katru dienu, apnicis redzēt tur sēdošo Raini, kurš šķietami nesatricināms ir gan lietū, gan saulē, gan salā.
aij, man pat negribas neko šeit rakstīt, droši vien es to daru tikai tā - ķeksīša pēc. nu, tā, lai vienkārši ir.
es ceru, ka šīs sajūtas līdz ar pavasari pāries.
un vēl mani nenormāli nomāc tā sajūta, ka mainās visi, kas ir man apkārt, izņemot mani pašu. es nemainos, kā palieku mazā muļķīgā meitenīte, tā arī palieku. un tas ir traki. redzēt, kā cilvēki mainās, cik interesanti viņi dzīvo, cik jaunu draugu viņi iegūst, un pašai nemainīties un kaut kā nebūt censties iztikt ar vecajiem draugiem, jo taču šķiet, ka tie ir tie īsti, bet viņi tomēr tā neuzskata..
labi, tagad iešu paspēlēties.. pietiek.