urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstuliteneaizmirstuliteneaizmirstuliteneaizmirstulitesaules_skuupsts@inbox.lvneaizmirstulite2017-09-26T10:16:30Z2017-09-26T10:16:30ZJaundzimušo vilnas zeķītesurn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:220142017-09-26T13:14:002017-09-26T13:14:002017-09-26T10:16:30Z2017-09-26T10:16:30ZIeraudzīju internetā, ka pārdod "Jaundzimušo vilnas zeķītes". Nemaz nezināju, ka jaundzimušajiem ir vilna un ka no tās var adīt zeķes! Nu neko - mūžu dzīvo, mūžu mācies.Cik labi, ka rudens ir pārejošs.urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:216812017-09-22T21:34:002017-09-22T21:34:002017-09-22T18:38:53Z2017-09-22T18:38:53ZKad degunā ielien rudens smarža un rokas neapzināti meklē kabatās cimdus, manas rūpīgi aizvākotās atmiņu burkas sāk krist no plauktiem un šķīst. Tās saplīst gabalos un virmo gaisā. Tās atkal sagriež pirkstus un liek smieties par savu muļķību. Un tās nekad nebeidzas. Kā dzīvsudrabs - saplūst un dalās. Atkal un atkal no jauna.urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:213312017-09-19T07:45:002017-09-19T07:45:002017-09-19T04:47:12Z2017-09-19T04:47:12ZSobrīd manā dzīvē un domās nenotiek nekas cibas ierakstu cienīgs. <br />Visur tikai raža un tās vākšana.urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:212392017-08-25T07:46:002017-08-25T07:46:002017-08-25T04:58:34Z2017-08-25T04:58:34ZBet es lēnām roku puķudobi. Un domāju, cik gan nejēdzīgs darbs tas ir. Un smags. Visa tā velēnas rakšana, ķidāšana, sīpolu izlasīšana, pilno ķerru stumšana un tad vēl zeme jauna jāved un vēl jāstāda atpakaļ. Rokas tulznās un mugura līka...<br />Bet pavasarī, kad pa kūstošo sniegu sāks spraukties ārā pirmie zaļie asni un pumpuri, es zināšu, ka bija to vērts, jo tieši šis skats nozīmēs, ka tumšā un melnā ziema ir garām un tuvojas vasara ar sauli, izspūrušiem matiem un nosauļotām kājām. Un es smaidīšu. Un man visa kā būs gana.urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:208232017-08-22T20:54:002017-08-22T20:54:002017-08-22T17:57:58Z2017-08-22T17:57:58ZBet man, piemēram, šķiet stulbi un muļķīgi, ja cilvēki liek Facebookā bildes ar savu alkoholisko dzērienu glāzēm. Kas tur vispār ko bildēt? Visi tie vīni un ali izskatās vienādi. Un kas tur ko lepoties ar to, ka kārtējo reizi dzer? Es arī dzeru - daudz ūdeni. :) Bet tas nenozīmē, ka katru reizi atjaunoju profilu ar šādu bildi. Lai gan - būtu interesanti. :D Nez, cik "draugu" izturētu. :Durn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:203922017-08-18T22:31:002017-08-18T22:31:002017-08-18T19:32:13Z2017-08-18T19:32:13ZManam apģērbam piekarināts tik daudz birku, ka vairs nezinu, kas tas ir un kā to valkāt.urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:199872017-08-18T20:48:002017-08-18T20:48:002017-08-18T17:57:34Z2017-08-18T17:57:34ZUn tad es atgūlos zālē. Āboliņa zieds kutināja kaklu, ausī klusi, vācot nektāru, dīca kamene. Es skatījos debesīs un vēroju mākoņus. Tie lēni plūda pa debesīm, mainot formu un izskatu. Tie peldēja viens otram pāri un garām. Un pēkšņi mans ķermenis pielija ar laimi. Tādu lielu un pūkainu kā mākoņi. Laimi par to, ka man ir zāle, kurā apgulties. Ka apkārt ir tik kluss, ka var dzirdēt kamenes. Ka man ir laiks vērot mākoņus. Ka man ir spējas novērtēt mākoņu skaistumu. Tāda milzīga laimība dzīvot.urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:198072017-08-17T20:41:002017-08-17T20:41:002017-08-17T17:43:00Z2017-08-17T17:43:00ZAiziet minūtes, paskrien stundas. Dienām nav nosaukumu. Mēneši neeksistē.<br />Nē - es nejūtos vecāka. Un gudrāka arī - nē. Visbiežāk es vispār - nejūtos.I want to lay you down on a bed of rosesurn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:196572017-07-28T21:21:002017-07-28T21:21:002017-07-28T18:24:12Z2017-07-28T18:24:12ZEs vienmēr esmu patikusi vecākiem vīriešiem. Un tā joprojām ir patiesība.urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:190292017-07-24T21:57:002017-07-24T21:57:002017-07-24T19:00:13Z2017-07-24T19:00:13ZJūras ūdens jau gadiem stāvējis burkā. Visas smiltis, gruži, akmentiņi un skaistie gliemežvāki nostājušies. Ūdens kļuvis tīrs un dzidrs. Kā kalna avota ūdens. Un Tu vēro un domā: "Cik skaisti!", bet nemaz nenojaut, ko ieraudzītu to sakratot.urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:189022017-07-24T21:14:002017-07-24T21:14:002017-07-24T18:17:05Z2017-07-24T18:17:05ZVēlos vakaros es bieži jums stāstu stāstus no savas dzīves. Un tad vārdi skaisti plūst un rit kā kalna avots. Tie uzaust kā rīta saule un liegi kā vēja plūsma ieplūst ausīs. Bet dienā rakstot, tiem ķeras kājas. Tie klūp un krīt. Tue iepinas krūmos un izplēn debesīs. Kā putni izpleš spārnus un pazūd aiz horizonta.urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:185172017-07-08T21:59:002017-07-08T21:59:002017-07-08T19:01:52Z2017-07-08T19:01:52ZTāds sestdienīgs miers. Lēns un smaržo pēc pirts. Izspūrušām bērzu lapām un pie muguras pielipušiem matiem. Vai otrādāk. Kas gan to var saprast tādā sestdienas mierā.07.07.07urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:182332017-07-07T12:09:002017-07-07T12:09:002017-07-07T09:10:43Z2017-07-07T09:10:43ZNez, cik no tiem pāriem, kuri apprecējās šodien svin savu 10. kāzu jubileju?Klusi klusiurn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:179362017-07-07T11:55:002017-07-07T11:55:002017-07-07T09:02:26Z2017-07-07T09:02:26ZPagājušajā naktī pēc visiem šiem gadiem es piedevu. Piedevu par to, kā satikāmies, ko viens otram nodarījām un kā tas viss beidzās. Piedevu sev to, ka vienmēr būsi mana mūža vislielākā mīlestība, lai arī nekad nebūsim kopā. Lai arī man tagad ir cita dzīve un cita mīlestība. Citādāka. Piedevu to, ka neievēroji pats savus noteikumus. Piedevu arī to pēdējo vēstuli. To piedot bija visgrūtāk. Man tā nevajadzēja darīt, bet to vairs nevar labot. Tas būtu pārāk egoistiski tagad pēc visa šī laika rakstīt citu, jo es zinu, ka neesi mani aizmirsis un zinu, ka nekad neaizmirsīsi. Tā pat kā es Tevi. Bet tagad es Tevi noglabāšu atmiņu lādītē. Noglabāšu tās labās atmiņas, kas vēl palikušas, jo lielāko daļu ir saplosījušas tās naida lēkmes, kas man bijušas šo gadu laikā. Bet kaut kas vēl ir palicis. To sasaiņošu un noglabāšu. <br />Tagad ir Tava kārta piedot un palaist. Es joprojām jūtu un zinu, ka Tu arī jūti. Tādēļ es gaidīšu to dienu, kad Tu piedosi...un atlaidīsi mani pavisam.urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:177582017-07-06T08:42:002017-07-06T08:42:002017-07-06T09:13:44Z2017-07-06T09:13:44ZReizēm es esmu tik ļoti nogurusi, ka man gribas nomirt,....jo tad varētu izgulēties.Rozesurn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:174122017-07-05T21:02:002017-07-05T21:02:002017-07-05T18:06:40Z2017-07-05T18:06:40ZAk Dies, cik Bon Jovi šajā klipā ir seksīgs - <a href="https://www.youtube.com/watch?v=NvR60Wg9R7Q&list=LLOT3noVBHMsrhiiCQ2NyjKA&index=5">https://www.youtube.com/watch?v=NvR60Wg<wbr />9R7Q&list=LLOT3noVBHMsrhiiCQ2NyjKA&index=5</a> <br />It īpaši tajās ainās ar balto džemperi. Mmmmmm.<br /><br />Bet mana vājība vienmēr ir bijuši vīrieši baltos kreklos un/vai biksēs....Laikam tāpēc, ka pārāk reti sastopami.urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:173562017-07-03T13:03:002017-07-03T13:03:002017-07-03T10:04:17Z2017-07-03T10:04:17Za...b...c...j..k..t.. mī-..do-...-ba...pa-..<br />Burtu pēc burta. Zilbi pēc zilbes. Vārdi sakrājas. Sapil. Un līst pāri. Domas skrien. Vārdi netiek līdzi. Tiem vajag ārā. Tiem vajag lidot.mūžīgā verdzībaurn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:169872013-11-26T08:56:002013-11-26T08:56:002013-11-26T07:02:46Z2013-11-26T07:02:46ZKaut kur jābūt risinājumam. Kaut kur jābūt risinājumam, kā izkļūt no šī verdzības apļa. Kaut kur jābūt risinājumam. Atliek tikai atvērt acis un ieraudzīt, bet manējās redz tikai sniegu un rozā mākoņus. Tāpēc arī mūžam palikšu vergojot....uzņēmumu iegribām, vecāku sapņiem un nepiepildītām cerībām un galu galā arī visu veidu attiecībām.Vēstuleurn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:166402013-11-13T09:22:002013-11-13T09:22:002013-11-13T07:22:58Z2013-11-13T07:22:58ZMīļie, cibiņi!<br />Lūdzu, atcerieties, ka iesnu gadījumā ir jālieto kabataslakatiņi un nevis par visām varēm jācenšas ievilkt to bēgli atpakaļ. Tā skaņa, kas rodas bēgļa sagūstīšanas laikā, patiešām tracina jūsu kolēģus. Turklāt šīs darbības grauj jūsu prestižu kolēģu acīs, jo tas ir nožēlojami, ja sieviete, kurai ir pāri 40 gadiem un vairāki bērni, nezina tik elementāru lietu.urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:165432013-11-08T09:38:002013-11-08T09:38:002013-11-08T07:38:18Z2013-11-08T07:38:18ZŠonedēļ mana dzīve ar mani spēlē dzīvnieku loteriju. Kā tas notiek? Tas ir tā - es braucu ar mašīnu (agri no rīta tumsā) un dzīvnieks (pēc paša izvēles) lec uz ceļa. Trešdien tā bija labi nobarojusies stirna viena metra attālumā no mašīnas purna. Vakar tā bija mazliet liesāka stirna trīs metrus no mašīnas priekšas. Šorīt - vāvere. Un par pēdējo es joprojām nezinu - aizmuka vai joprojām guļ pielipusi pie labā mašīnas rata. Uz ceļa nepalika, bet ratu apskatīt nebija drosmes.<br />Morāle: labi, ka rīt ir sestdiena.Karma (piii) (piii)urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:161832013-10-23T08:32:002013-10-23T08:32:002013-10-23T05:39:51Z2013-10-23T05:39:51ZVakardien pateicu savam mīļotajam vīrietim visu, ko domāju par viņa mašīnu. Šodien sēžu darbā ar slapju pakaļu, jo tā mašīna pa nakti kaut kā pamanījusies saslapināt priekšējo sēdekli un, protams, ka tikai šofera pusē. Un, protams, ka es to pamanīju tikai pēc pasēdēšanas tajā krēslā.urn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:159222013-10-22T14:35:002013-10-22T14:35:002013-10-22T11:55:16Z2013-10-22T11:55:16ZVakar mana mīļā mašīnīte saniķojās un atteicās darboties. Domāju, ka sasalusi, bet izrādās, ka elektronika pievīlusi. Braucu ar mīļuma mašīnu, bet katrs kilometrs atgādina par to, cik ļoti esmu pieradusi pie savām lietām. Cik ļoti nevēlos labas un pierastas lietas nomainīt pret citām tikai tāpēc, ka nedarbojas vai nolietotas. Un, ja es mainu, tad pret tādām, kas maksimāli līdzinās iepriekšējai....Vecums laikam. :)Atzīšanāsurn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:156622013-10-19T09:31:002013-10-19T09:31:002013-10-19T06:31:42Z2013-10-19T06:31:42ZMan šausmīgi pietrūkst manu intelektuālo draugu un sarunu ar viņiem. Man pietrūkst vakaru, kas mani bagātina - tā viegli un neuzspiesti. Apnikuši tie lamu vārdi un absolūts stulbums....Un jā - šajā kompānijā es jūtos gudrāka un labāka par viņiem...Līdz ar to laikam arī iedomīga. Un ļoti bieži man gribas piecelties kājās un pateikt visu, ko es domāju par vecākiem, kuri neaudzina savu bērnu, bet to uztic vecmātei-dzērājai; par grūtnieci, kura smēķē; par ģimeni, kura gaida pieaugumu, lai gan netiek galā ar tiem diviem, kas ir mājās; par to nemitīgo dzeršanu un lamāšanos....Pateikt un tad pagriezties un aiziet...Uz visiem laikiem....Bet es nevaru. Man bail........ Tāpēc es izturu, ievelku dziļu elpu, pasmaidu un saku, ka ir jau vēls...mazliet biedējošiurn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:155562013-10-19T09:21:002013-10-19T09:21:002013-10-19T06:21:33Z2013-10-19T06:21:33ZŠis pilnmēness ir maģisks. Tas liek man justies pilnīgi neadekvāti un atņem spējas vadīt auto, jo acis pašas līp pie lielās bumbas debesīs un grib to nepārtraukti vērot. Nespēju kontrolēt ne savu ķermeni, ne sajūtas. Turklāt nemaz negribas, lai tas beigtos. Tas viss šķiet interesanti un pat aizraujoši.Pilnmēnessurn:lj:klab.lv:atom1:neaizmirstulite:151702013-10-18T08:43:002013-10-18T08:43:002013-10-18T05:58:23Z2013-10-18T05:58:23ZŠajā valstī noteikti ir tālo gaismu lietošanas fetišs.