Mazais mērkaķītis sēdēja mežā, roku iebāzis ķirbī, kas pilns ar kārumiem. Sagrābis pilnu sauju ar tiem. Viņš apzinājās, ka roku ārā nevar izvilkt. Kā arī to, ka ar visu ķirbi prom viņš netiks. Bet kaut kas neļāva atlaist mazos pirkstiņus. Kaut kas lika sēdēt un gaidīt. Kamēr atnāks mednieki vai lauva. Kaut kas neļāva atlaist pirkstiņus. Tas pats, kas lika saprast, ka viņš pats ir sava lauva.