ak... ēst taisīšana uzdzen depresiju. it īpaši kad viss sāk krist no rokām, sīpoli - sagriezti niecīgos gabaliņos, paši izskrien laukā no bļodas uz dīvāna, karsts tvaiks pārņem seju, kad kas tiek iebērts, piebērts klāt pannā(un blakus burbuļo kartupeļkatls...), un kur tad vēl bez teju vai reklāmu neprasošās pirkstu apdedzināšanas - un šoreiz cieš mazākais, taču sāp vairāk.

bet es arī zinu kas man noņem depresiju - zirgi, man liekas pat no tā ka es vienu ieraugu man paliek tik labi, gribas visu darīt, dzīvesprieks(vienvārdsakot) rodas.