varētu kaut ko padarīt _______ ,bet slinkums noēd visu.
jo vecāks kļūsti(kas protams notiek katru dienu), jo vairāk saproti, ka nekas aiz tevis nepaliek. patiesībā nekas nav sasniegts un nebūs arī, jo slinkums taču ir varenāks. lai kā gribētos izdarīt ko globāli svarīgu, liekas jo vairāk gribas, jo vairāk tu sēdi un domā par to ka gribas, bet neko nedari.
un beigās nolem ka viss ir tik slikti un labāk nebūs, tad arī domas par gribēšanu kaut ko darīt noplok.
un tā šis process atkārtojas ik pa laikam, tā viļņveidīgi - uznāk, aiziet... un viss atkal no jauna.