 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Ready to come out and play
Pirmais līgums pabeigts. Likās jau, protams, ka no kauna zemē ielīdīšu, taču beigu beigās mierīgi izskatot ieteikumus/ labojumus, secināju, ka nekas jau diži nemaz labots nav.
Bija jau arī tāds nestandarta un pats oriģināls mazliet nekāds.
Tagad jāgaida turpinājums, jācer tik, ka apjoms nebūs pa švaku.
Upd. darba meklējumos - prātīgi vien bija padot ziņu pašai, izrādās viņiem nogļukoja savstarpējā komunikācija. Anyways, būs cits piedāvājums - nav gan tik labs, bet nu vismaz kaut kas. Nezin kā ies ar tām nakts maiņām. Nav jau tā, ka man baigi riebās, bet nu tomēr.
Aizsūtīju gan vel uz M bāru, skatīsies ko šie teiks.
Gribētos jau, lai tie 50sant atspēlējas.
M bāra piedāvājums caur sms kaut kā šķiet pārāk shady, aizsūtīju vēl epastu, lai pārliecinātos.
un izskatās, ka citiem pamazām viss jūk un brūk. visvairāk man žēl bērnu, bet var jau būt, ka tā tam ir jābūt.
lai gan es ticu, ka ne visam vienmēr ir savs iemesls, right?
labi, ka man ir mana motivācija, kas šobrīd ir pārmaiņas. apziņa, ka var būt arī citādi un šī ir tikai pāreja. transformation, tā teikt.
šķiet, ka mans 'under construction' posms ir ievilcies, bet patiesībā man nav iebildumu.
galu galā es atbildu tikai pati sev.
Atradu 9. klases izlaiduma video, aš nostaļģiju uzsita. Tagad, kad metu visu ārā, gan fiziski, gan morāli - tieši laikā.
Ja gribas, lai viss notiekās citādi, viss ir arī jādara citādi.
Current mood:
nostalgic.
Es laikam mazliet saprotu, kapēc viņš joprojām cenšas. Arī es līdz pēdējam darīju visu iespējamo.
Tikai es neesmu pārliecināta, vai es varētu kādam to visu nodarīt, rīkojoties līdzīgi.
Nothing lasts and maybe that's the beauty of it.