Piektdien biju pie jūras. Nez kas uznāca, ievācu mazus gludus akmentiņus. Mīļajiem. Brālītim baltu, vecmāmiņai un vectētiņam pelēksarkanu, māmiņai pavisam mazu un vieglu, pavisam maigi rozā. Savai mīļajai melnu. Melnu mīļajai. Tādu, kurā saule atspīd balta.

Piektdien biju pie jūras. Nez kas uznāca, uzvilku sasalušajās smiltīs sirdi ar mūsu burtiem. Neveiklu, neveiklu sirdi. Ledainās smiltīs, skarbā vējā.

Piektdien biju pie jūras. Nez kas uznāca. Uznāca un nenoiet.